Degvielas cenas Baltijā: Rīgā ir dārgākais benzīns kaimiņvalstu starpā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Pagājušajā darba nedēļā Rīgā būtiski samazinājās dīzeļdegvielas cena, kamēr benzīna cena palika tāda pati kā nedēļu iepriekš, tajā pašā laikā Tallinā degvielas cenas pieauga, bet Viļņā tās saglabājās stabilas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Savukārt dīzeļdegviela visdārgākā bija Tallinā, seko Viļņa, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Rīgā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā 95.markas benzīna cena nedēļas laikā nemainījās un piektdien maksāja 1,684 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā samazinājās par 11,8% un piektdien litrs dīzeļdegvielas maksāja 1,414 eiro.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā 95. benzīna un dīzeļdegvielas cenas nedēļas laikā nav mainījušās un piektdien maksāja attiecīgi 1,489 eiro un 1,439 eiro par litru.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena bija 1,669 eiro par litru, kas ir par 1,8% vairāk nekā pirms nedēļas, savukārt dīzeļdegvielas cena nedēļas laikā auga par 6,8% - līdz 1,569 eiro par litru.

Autogāzes cenām Baltijas valstu galvaspilsētās pagājušajā nedēļā bija atšķirīgas izmaiņu tendences. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,765 eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā pirms nedēļas. Viļņā autogāzes cena palielinājās par 1% un piektdien maksāja 0,719 eiro par litru, bet Tallinā autogāzes cena nedēļas laikā saglabājās stabila un maksāja 0,68 eiro par litru.

Latvijā

Maskavā oficiālā vizītē ieradās Slovākijas parlamenta deputātu delegācija, ko vadīja prokrieviski noskaņotais parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Danko. Kopā ar viņu bija arī deputāti no prokremliskā premjerministra Roberta Fico vadītās partijas “Kurss – sociāldemokrātija”. Vizītes mērķis: risināt gāzes piegādes jautājumus un stiprināt draudzību ar diktatoru Putinu. Slovākijas lidmašīnai nācās mest līkumu ap Poliju, lidojot pāri Čehijai un Vācijai. Toties Latvija laipni atļāva izmantot savu gaisa telpu. Tas bija diplomātisks solis vai arī tam piemita kāda morāles drumsla? Par to jautājām sociologam Aigaram Freimanim un politologam Andim Kudoram.

Svarīgākais