Šuvajevs: "Latvijas Sabiedriskā medija" valdes atalgojums nav atbilstošs esošajiem apstākļiem

© Ģirts Ozoliņš/MN

Topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu atalgojums nav atbilstošs esošajiem apstākļiem, saka teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Komentējot publiskajā telpā kritizēto atalgojumu, ko komentējis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, novērtējot to kā nepieņemamu, vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi, "Progresīvo" politiķis izteicās: "Protams, redzot šāda veida atalgojumu, rodas daudzi jautājumi."

"Šajā brīdī mums ir jāsaprot, ka svarīgais iemesls, kādēļ situācija budžetā nākamgad ir sarežģītāka nekā iepriekšējos gados ir pieaugušie drošības izdevumi," uzsvēra deputāts, atzīmējot, ka Latvija tagad izmanto maksimālās iespējas aizņemties, lai varētu nosegt un investēt mūsu drošības vajadzībās.

Vaicāts, vai ir izskanējuši rosinājumi pārskatīt valsts kapitālsabiedrību atalgojumu, Šuvajevs teica, ka patlaban koalīcijā tādi priekšlikumi nav izskanējuši, bet "Progresīvie" esot tam atvērti.

"Progresīvo" ieskatā, šis jautājums ir cieši saistīts ar nodokļu politiku. Pēc politiķa vārdiem, ir ļoti svarīgi, ka publiskais sektors spēj piesaistīt profesionāļus, kas ir spējīgi un ar atbilstošām kompetencēm, un atalgojums vienmēr būs viens no faktoriem. Partija vēlas, lai valsts kapitālsabiedrību ierēdņi, ministri, deputāti maksā vairāk nodokļos. Tas, viņaprāt, būtu ilgtermiņa risinājums.

Kā vēstīts, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošā LSM valdes locekļu amatiem kopumā pieteikušies 78 kandidāti, bet vislielākā konkurence ir uz valdes locekļa posteni, kas atbildēs par personāla vadību.

Valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā.

Aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.

Latvijā

Ikvienam autovadītājam ir nācies redzēt beigtu meža dzīvnieku ceļmalā vai pat uz brauktuves. Notriekti aļņi, stirnas un citi zvēri diemžēl nav retums – īpaši pēdējos gados, kad meža dzīvnieku populācija pieaug, un līdz ar to aug arī ar tiem saistīto satiksmes negadījumu skaits. 360 Ziņu skatītājs atsūtījis video ar notriektu alni, norādot, ka beigtais zvērs ilgstoši guļ nesavākts. Kurš īsti ir atbildīgs par notriekto dzīvnieku aizvākšanu, skaidroja 360 Ziņas.

Svarīgākais