“Mums nekas nav slēpjams,” PTAC skaidro, kāpēc joprojām nav atklātas Spānijā "iestrēgušo" jauniešu repatriācijas izmaksas

© Ģirts Ozoliņš/MN

Augusta sākumā publiskajā telpā parādījās ziņa, ka Spānijā “iestrēguši vairāk nekā 100 bērni un jaunieši, kuri ar "Fisom" bija devušies uz apsolītu sērfošanas nometni Portugālē. Līdz apsolītajām izklaidēm un atpūtai šajā braucienā viņi netika.

Latvijas valsts rīkojās operatīvi, un gana ātri tika noorganizēta ceļotāju repatriācija uz Latviju. Tiesa, līdz ar bērnu un jauniešu atgriešanos mājās “TV3 ziņās” izskanēja informācija, ka jauniešu repatriācija valstij varētu būt izmaksājusi ap 100 000 eiro. Tas izraisīja lielu dusmu vilni sabiedrībā - cilvēki vēlējās zināt, kā šāda milzu summa radusies.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas organizēja repatriāciju, uzsvēra - izskanējušais apgalvojums par 100 000 eiro nav gluži patiess, taču konkrētu summu arī nenosauca.

Portāls "nra.lv" 16. augustā aizrakstīja e-pastu PTAC ar jautājumu, cik izmaksāja jauniešu atvešana mājās un kā veidojās tāme. Pienāca 27. augusts, un joprojām atbildes nebija. Vakar sazinoties telefoniski ar PTAC pārstāvi Sanitu Gertmani, viņa skaidroja, ka jau nākamnedēļ tāme būs pilnībā apkopota un ziņojums tiks nogādāts valdības mājā izskatīšanai. Tad arī būšot plašāki komentāri. Taujāta, kāpēc bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai saskaitītu izdevumus, S. Gertmane atbildēja: “Mums nekas nav slēpjams. Gribējām nākt klājā ar precīziem skaitļiem, ko kā ziņojumu iesniegsim Ministru kabinetā."

Kā iepriekš rakstīja "lsm.lv", nauda netiks ņemta no nodokļos samaksātā, bet gan īpaša fonda, kas sastāv no tūrisma operatoru ikgadējām licences maksām.

"Tas viss savā ziņā veido tādu uzkrājumu. Tā ir valsts nodeva, kas tiek samaksāta valsts budžetā, un šo piecu gadu laikā kopš 2018. gada, kopš ir šāds regulējums, repatriācijas gadījumu nav bijis, tādēļ iemaksas savā veidā ir uzkrājušās. Šobrīd tur ir vairāk nekā 80 000 eiro," skaidroja S. Gertmane.

Latvijā

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".