Algas ap 10 000 eiro: Konkursā uz vienotā Latvijas Sabiedriskā Medija valdes locekļu amatiem kopumā 78 kandidāti

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP, valdes priekšsēdētāja amatam savu kandidatūru izvirzījuši 15 pretendenti, uz valdes locekļa amatu programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos saņemti 18 pieteikumi, uz valdes locekļa amatu finanšu pārvaldības jautājumos - 18 pieteikumi, valdes locekļa amatam tehnoloģiju pārvaldības jautājumos pieteikušies 14 kandidāti, bet valdes locekļa amatam personāla pārvaldības jautājumos - 20 kandidāti.

Vairāki no kandidātiem savu kandidatūru izvirzījuši vairāk nekā uz vienu amatu.

Konkurss norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā tiks vērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām minimālajām prasībām, otrajā kārtā komisijas locekļi pretendentus izvaicās par vienotā LSM attīstības redzējumu, bet trešajā kārtā labāko pretendentu kompetences padziļināti vērtēs personāla atlases speciālisti.

Konkursa komisiju veido trīs SEPLP locekļi, Valsts kancelejas, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta, Baltijas mediju izcilības centra un Latvijas Mediju ētikas padomes pārstāvji ar balsstiesībām. Latvijas Žurnālistu asociācijas, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arodbiedrību pārstāvji un personāla atlases kompānijas SIA "Fontes Executive Search" pārstāvis konkursā piedalās ar novērotāju un padomdevēju tiesībām.

Konkursa komisija strādās līdz oktobra beigām, savukārt SEPLP lēmums par jauno valdes locekļu iecelšanu jāpieņem novembra sākumā.

Kā norāda SEPLP, jaunajai valdei būs jāīsteno viens no nozīmīgākajiem procesiem sabiedriskā medija vēsturē - jānodrošina "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" veiksmīga saplūšana, lai izveidotu spēcīgāku un labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai.

Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir vidēja izmēra valsts kapitālsabiedrības, savukārt topošais LSM būs liela izmēra valsts kapitālsabiedrība, līdz ar to tās vadībai būs būtiski lielāks atalgojums nekā esošajiem sabiedrisko mediju vadītājiem, norāda SEPLP.

Topošā LSM valdes locekļiem noteikta mēnešalga 9200 eiro apmērā, savukārt valdes priekšsēdētājam - 10 100 eiro apmērā. SEPLP norāda, ka šāds aprēķins veikts atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām "Publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai", balstoties uz vidējo atalgojuma apjomu atbilstoša lieluma kapitālsabiedrībās, nosakot to par 20% zemāku nekā atlīdzību valdes locekļiem līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās nozarē privātajā sektorā, jo uzņēmuma kopējos ieņēmumus veidos lielākoties valsts dotācija.

Salīdzinoši, piemēram, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede pērn atalgojumā kopumā saņēma 70 567 eiro jeb ap 5900 eiro mēnesī, bet Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne - 65 688 eiro jeb ap 5500 eiro mēnesī, liecina viņu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

SEPLP akcentē, ka atbilstoši Valsts kancelejas vadlīnijām, bāzes atlīdzība tika palielināta, "ņemot vērā, ka valdei būs jāsasniedz ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi, īstenojot nozarē vēl nebijušu reformu, veidojot vienotu sabiedriskā medija uzņēmumu".

SEPLP skaidrojums par potenciālās LSM vadības atalgojumu izsaucis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča neapmierinātību, kurš sociālajos tīklos SEPLP pamatojumu nodēvējis par "kārtējo atrunāšanos". Politiķis LSM vadībai plānotos tēriņus novērtējis kā "vienkārši nepieņemamus pašreizējā situācijā", vienlaikus apšaubot, vai LSM nepieciešami tik daudz - pieci - valdes locekļi. Kā liecina "firmas.lv" dati, Latvijas Radio pašlaik ir trīs valdes locekļi, bet Latvijas Televīzijai - divi.

"LSM būs viens no nacionālās informatīvās telpas, tātad, visas valsts drošības, stūrakmeņiem, kura veidošanā ir svarīgi piesaistīt labākos profesionāļus," klāsta SEPLP.

Kā ziņots, aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kas darbu sāks 2025.gada 1.janvārī.