Aprēķināts, kāds finansiāls pienesums bijis Rīgas maratonam

© Dmitrijs Suļžics/MN

"Rimi" Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10,515 miljonu eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9,953 miljonu eiro apmērā, kā arī radot 1,534 miljonu eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem, secināts Elmāra Kehra un uzņēmuma "KEKonsultācijas" veiktajā pētījumā.

Pētījumā secināts, ka ārvalstu skrējēji un apmeklētāji Rīgā un reģionā pavadījuši 38 120 naktis. Vienlaikus "Rimi" Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4,888 miljonus eiro.

Pasākums nodrošinājis arī būtisku atdevi Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam - katrs Rīgas domes "Rimi" Rīgas maratonā 2024.gadā līdzfinansētais eiro Rīgas un Pierīgas ekonomikai atpakaļ nesis 130 eiro. Rīgas dome maratonam 2024.gadā piešķīra 81 060 eiro līdzfinansējumu.

"Rimi" Rīgas maratonā šogad piedalījās 33 003 dalībnieku, kas ir teju lielākā "Rimi" Rīgas maratonā reģistrētā skrējēju kopa pasākuma vēsturē. Rīga uzņēma ievērojamu ārvalstu dalībnieku skaitu - 4305 skrējējus no 104 valstīm jeb par 60% vairāk nekā pagājušajā gadā. Vidēji katram ārvalstu dalībniekam pievienojās 1,4 atbalstītājs, kopumā uz Rīgu atvedot 5865 līdzbraucējus.

Ārzemju viesi, uzturoties Latvijā, vidēji šeit pavadīja 3,75 dienas un kopumā tērēja aptuveni 261 eiro dienā. No šīs summas 77 eiro tika tērēti naktsmītnēm, 64 eiro uzturam, 49 eiro restorānu un kafejnīcu apmeklējumiem, kā arī 71 eiro iepirkšanās un citām izklaidēm.

Visvairāk ārvalstu dalībnieki Rīgu apmeklēja no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Lielbritānijas, Somijas, Francijas, Izraēlas, Spānijas, Polijas un Itālijas.

Pētījumā papildus analizēta arī to Latvijas apmeklētāju, kuri dzīvo ārzemēs vai ārpus Rīgas un Pierīgas reģioniem, ietekme. Vietējo, kuri izmantoja naktsmītnes, vidējie tēriņi sasniedza 201 eiro un 207 eiro, kas ir līdzīgi ārvalstu viesu izdevumiem.

Pagājušajā gadā "Rimi" Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11,803 miljonu eiro lielu pienesumu ekonomikai.

Pētījumu izstrādāja Kehris ar uzņēmumu "KEKonsultācijas" atbilstoši starptautiskajai praksei, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijā un Ekonomikas ministrijā apstiprinātajai metodoloģijai. Ekonomiskās ietekmes pētījuma rezultāti un atziņas balstīti uz informāciju, kas iegūta, anketējot un analizējot maratona dalībniekus, līdzbraucējus un apmeklētājus.

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais