Zemkopības ministrija (ZM) turpina sarunas ar apdrošināšanas kompānijām, lai pēc iespējas vairāk pielāgotu apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu lauksaimnieku vajadzībām, aģentūru LETA informē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS)
Viņš norāda, ka jau otro gadu lauksaimniekiem arvien vairāk jāņem vērā laika apstākļu augošā neprognozējamība un intensitāte, piebilstot, ka vairākums cietušo platību 28.jūlija un 29.jūlija vētrā bija apdrošinātas, bet lielai daļai lauksaimnieku tas nebija iespējams.
Krauze atzīmē, ka patlaban ir akūta nepieciešamība uzlabot risku pārvaldību lauksaimniecībā. Tāpēc Risku fonda izveide šoruden parādītu ne tikai lauksaimnieku spēju pielāgoties mainīgajiem dabas apstākļiem, bet sniegtu arī finansiālu atbalstu brīžos, kad nepieciešams drošības spilvens dabas stihiju pārvarēšanai.
Ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotos datus, ZM speciālisti tuvākajā laikā plāno aprēķināt potenciālo vētras postījumu zaudējumu apmēru Latvijas lauksaimniecības nozarei.
Jau ziņots, ka Kopumā pieteikumus par 28.jūlija un 29.jūlija vētras postījumiem LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesnieguši 232 lauksaimnieki.
Kopējā iesniegtā postījumu platība ir 15 800 hektāru, atzīmē LAD pārstāvji, norādot, ka no tiem 11 180 hektāru bija apdrošināti.
Dienesta pārstāvji atzīmē, ka no pieteiktajām platībām, 46,7% bija ziemas kvieši, 13,6% - ziemas rapši, 11,1% - auzas, bet 6,6% - vasaras kvieši.
Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē - Dobeles, Kalnciema un Jelgavas novados.
Tāpat ziņots, ka Latviju svētdienas, 28.jūlija, vakarā un pirmdien, 29.jūlijā, šķērsoja aktīvs ciklons, nesot ekstremāli stipru, ilgstošu lietu, un spēcīgas vēja brāzmas, kas lauza kokus un bojāja elektrolīnijas.