Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs sacīja, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori - vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) "skarbā" monetārā politika.
Visu šo faktoru ietekmē ienākumi Valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka Finanšu ministrija (FM) sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā - gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.
Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs, kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.
Ministrs atzina, ka budžeta veidošanas process būs "ļoti nospriegots" un būs jāpacīnās, lai budžets būtu sabalansēts. Patlaban saskaņā ar FM prognozēm budžeta deficīts nākamgad ir 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas ir bīstami tuvu maksimāli pieļaujamajai 3% robežai.
Tāpat Ašeradens sacīja, ka vēl otrdien notiek darbs ar plānotajām nodokļu izmaiņām, kuru piedāvājumu FM plāno prezentēt trešdien. Vienlaikus Ašeradens nekomentēja iespējamās izmaiņas, vien norādot, ka varētu tikt ieviests banku virspeļņas nodoklis.
Jau ziņots, ka valdība šodien pieņēma zināšanai FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā, kurā teikts, ka jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva - mīnus 13 miljoni eiro.
Turpmākajos gados fiskālā telpa ir pozitīva, tostarp 2026.gadā tā būs 32,2 miljoni eiro, 2027.gadā - 43,5 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 1,4 miljoni eiro, teikts FM ziņojumā.
FM skaidro, ka pēc šodienas valdības sēdes, kurā nofiksētas "starta pozīcijas", sāksies praktiska valdības un koalīcijas darbība, lai vienotos, kur rast nepieciešamos līdzekļus valdības prioritāšu īstenošanai, un kādā apmērā šīs prioritātes varēs īstenot.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024.gadā FM vērtējumā sasniegs 2,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Prognozētais budžeta deficīts ir par 0,3 procentpunktiem zemāks, nekā tika prognozēts šā gada aprīļa sākumā, izstrādājot Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam, un par 0,2 procentpunktiem zemāks nekā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts, kas noteikts likumā "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".
Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas būs augstāks nekā iepriekš prognozēts - 2,9% no IKP 2025.gadā, 2,7% no IKP 2026.gadā, 2,4% no IKP 2027.gadā un 2,2% no IKP 2028.gadā. FM skaidro, ka augstāku deficītu galvenokārt nosaka zemāki nodokļu ieņēmumi, kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem augot vidēji par 5% gadā, lielāki valsts speciālā budžeta izdevumi un negatīvāka ietekme no vispārējās valdības komersantu saimnieciskās un finanšu darbības nekā iepriekš prognozēts.