Desmit gadu laikā Latvijā patvērumu lūgušas 5000 personu

Pēdējo desmit gadu laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vairāk nekā 5000 patvēruma meklētāju iesniegumus.

Izvērtējot katras personas iesniegtos dokumentus un individuālo situāciju, tikai 24% no visiem iesniedzējiem piešķirts kāds no starptautiskās aizsardzības statusiem.

Tiesības lūgt patvērumu Latvijā un tā rezultātā iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu nosaka Patvēruma likums. Galvenās atbildīgās institūcijas par patvēruma procedūras nodrošināšanu Latvijā ir Valsts robežsardze un PMLP.

Valsts robežsardze reģistrē patvēruma lūgumus, identificē patvēruma meklētājus, noņem pirkstu nospiedumus, iegūst sākotnējo informāciju no patvēruma meklētājiem un veic citus pasākumus, lai iegūtu visu informāciju, ko pēc tam nodot pārvaldei izskatīšanai un lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņemšanai.

Valsts robežsardzes kompetencē ir arī izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kad nepieciešama patvēruma meklētāja aizturēšana.

Pēc informācijas saņemšanas no Valsts robežsardzes pārvalde uzsāk patvēruma iesnieguma izskatīšanu, norāda PMLP. Iesnieguma izskatīšanas laikā tiek veikta padziļināta personiskā intervija ar patvēruma meklētāju. Katrs patvēruma iesniegums tiek rūpīgi izskatīts, iedziļinoties individuālajā gadījumā, izmantojot precīzu un aktualizētu informāciju no dažādiem avotiem, piemēram, no Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās, un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām, par vispārējo situāciju patvēruma meklētāja izcelsmes valstī un, ja nepieciešams, valstīs, caur kurām tas devies.

Vērā ņem arī izcelsmes valsts normatīvos aktus un to piemērošanas veidu. Tāpēc lēmuma izskatīšanas termiņi var būt ļoti dažādi - tomēr visbiežāk lēmums tiek pieņemts ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegums reģistrēts robežsardzē, bet pamatotos gadījumos tas var tikt arī pagarināts, kopā sasniedzot 15 mēnešus no iesnieguma reģistrēšanas brīža.

Vienlaikus PMLP uzsver, ka lēmums par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu var tikt pieņemts arī saīsinātā kārtībā, ja, piemēram, patvēruma meklētājs, iesniedzot iesniegumu, ir norādījis tikai tādus apstākļus, kas nevar būt par pamatu bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

Ja patvēruma meklētājs ir no drošas izcelsmes valsts vai patvēruma meklētājs ir maldinājis patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas, sniedzot nepatiesu informāciju vai dokumentus vai arī neiesniedzot atbilstošu informāciju vai viņa identitāti vai valstspiederību apliecinošus dokumentus.

Ja patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu galvenokārt tādēļ, lai kavētu vai novērstu viņa izraidīšanu no Latvijas, vai patvēruma meklētājs rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Patvēruma procesā tiek līdzsvarota cilvēcība pret patvēruma meklētājiem un atbildība likuma priekšā, uzsver pārvaldē, papildinot, ka gan Latvijas institūcijām, gan arī pašiem patvēruma meklētājiem ir dažādi likumā noteikti pienākumi, piemēram, sadarboties ar Latvijas institūcijām, sniegt patiesu un visu informāciju par patvēruma meklēšanas iemesliem.

Patvēruma meklētāju izmitināšanas centri Muceniekos un Liepnā ir pārvaldes vadītas izmitināšanas iestādes, kurās tie patvēruma meklētāji, kuriem iesnieguma izskatīšanas laikā nav pietiekamu līdzekļu, var dzīvot cilvēka cieņai un pamatvajadzībām piemērotos apstākļos.

Patvēruma meklētajiem ir tiesības uz pamata veselības aprūpi, saņemt nepieciešamo informāciju par patvēruma procesu un pārsūdzēt negatīvus valsts lēmumus attiecībā uz viņu tiesiskās aizsardzības statusu.