Kampara uzņēmums nemaksā kredītus
Ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība) piederošais uzņēmums SIA Ronis atšķirībā no 2009. gada pērn nav maksājis bankai pamatsummu par uzņēmumam izsniegto kredītu – vairāk nekā 1,38 miljoniem latu.
Uzņēmumu reģistru apkalpojošā Lursoft datubāze liecina – ministra un viņa uzņēmuma labvēļiem pievienojusies arī SEB banka, kura A. Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu, ziņo pietiek.com.
A. Kampara uzņēmums SEB bankā un Swedbank ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai ieķīlājot daļēji tukšo jauno biroju ēku Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16a, bet Swedbank – nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA Snaige Latvija galvojums.
Swedbank aizdevumu, kā rāda Roņa gada pārskati Lursoft datubāzē, kopš 2008. gada sākts dzēst: 2008. gada beigās tas bija gandrīz 360 000 eiro, 2009. gada beigās vēl bija palielināts līdz 393 000 eiro, bet pagājušā gada beigās A. Kampara firmas aizņēmums sarucis līdz 375 000 eiro. Toties SEB bankas aizdevumu, kas 2008. gada beigās bijis 2,14 miljoni eiro, A. Kampara firma 2009. gada laikā bija samazinājusi līdz 1,97 miljoniem eiro. Toties pagājušā gada laikā kredīta apjoms nav mainījies ne par eiro un arī gada beigās ir bijis 1 974 827 eiro.
«A. Kampars atbilstoši likumdošanai ar sava uzņēmuma operatīvo darbību nenodarbojas kopš 2002. gada, kad kļuva par valsts amatpersonu,» Neatkarīgajai norāda ekonomikas ministra preses sekretāre Elīna Bīviņa. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskā datubāze rāda – pagājušā gada amatpersonas deklarācijā A. Kampars ir norādījis, ka viņam pieder SIA Ronis desmit kapitāldaļas 338 080 latu vērtībā.
VID ir saņēmis iesniegumu ar aicinājumu sākt A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas pārbaudi un pēc savas kompetences izvērtējis iesniegumā norādīto informāciju, un dos atbildi tā iesniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. «Saņemtās valsts amatpersonu deklarācijas VID vērtē savas kompetences ietvaros, respektīvi, izvērtē, vai tās ir iesniegtas likumā noteiktajā termiņā, aizpildītas precīzi un atbilstoši normatīvo aktu prasībām u.tml. Savukārt deklarācijās norādītās informācijas patiesuma pārbaude ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetences jautājums,» informē VID.
Nodokļu iekasētāji piebilst, ka VID savas kompetences ietvaros ir sniedzis skaidrojumu A. Kamparam par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību. Sniegt trešajām personām konkrētu informāciju saistībā ar A. Kamparu VID liedz likums.