Lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka valsts budžetā ir grūta situācija un tādēļ neprasa neko vairāk, bet galvenokārt uzsver, ka nedrīkst samazināt esošo atbalstu lauksaimniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Viņš atzīmēja, ka nopietnākās cīņas lauksaimniekiem gaidāmas rudenī budžeta pieņemšanas sarunās, piebilstot, ka, ja tiks samazināts jau esošais atbalsts lauksaimniekiem, tad zemnieki "būs ielās, būs Vecrīgā un būs Finanšu ministrijā".
Pavasarī Eiropā notika plaši lauksaimnieku protesti. Lai arī katrā valstī prasības bija nedaudz atšķirīgas, Eiropas zemniekus vienoja nepatika pret pārmērīgām Zaļā kursa prasībām, trešo valstu pārtikas importu un Eiropas birokrātiju. LOSP Latvijā protestā nepiedalījās, bet nosūtīja valdībai ziņu par lauksaimniekiem svarīgiem jautājumiem, tostarp par jautājumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi pārtikas produktiem, subsīdiju neaplikšanu ar ienākuma nodokli, kadastrālo vērtību izmaiņām un nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, sezonas laukstrādnieku programmu, lauksaimniecības dīzeļdegvielas apmēru un likmi, kā arī nodokļu atvieglojumiem zemes pārdevējiem, pārdodot zemi lauksaimniekiem.
Gūtmanis pauda, ka LOSP nevienu neaicināja piedalīties protesta akcijās, bet neaicināja arī nepiedalīties, un daži organizācijas biedri piedalījās, atzīstot, ka LOSP nosūtīja vēstuli gan valdībai, gan Finanšu ministrijai (FM) par jautājumiem, kas organizācijai likās būtiski, lai Latvijas zemnieki nezaudētu konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū.
Viņš stāstīja, ka jūlijā par šiem jautājumiem LOSP piedalījās sarunā FM, kurā piedalījās arī biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija. "Es teiktu, ka šī saruna beidzās ne ar ko. Mūs uzklausīja, bet neiedeva atbildi ne uz vienu no mūsu jautājumiem. Protams, ka mēs saprotam to, ka budžetā nav viegla situācija, un tas vēl ir maigi teikts, jo ir ļoti daudz vajadzību aizsardzībai un iekšējai drošībai. Tas viss ir skaidrs. Taču mēs jau arī neprasām neko vairāk. Vienkārši nesamaziniet to atbalstu, kas jau ir. Tas nav stāsts tikai par mums. Tas ir stāsts arī par Latvijas konkurētspēju Eiropas tirgū. Mūsu zemniekiem jau tā ir mazākie atbalsta maksājumi Eiropā," sacīja Gūtmanis.
Lauksaimnieki saprot situāciju un neprasa neko vairāk, bet lūdz, lai situācija ar atbalstiem paliek tāda, kāda tā ir. "Ja kaut ko no tā aiztiks… Es domāju, ka tad lauksaimnieki būs ielās, būs Vecrīgā un būs Finanšu ministrijā. Nevajag lauksaimniekus kaitināt! Mēs esam nākuši visu laiku pretī, bet tās dažas lietas, kas mums ir svarīgas, lūdzu, liekam mierā. Piemēram, nekustamā īpašuma nodoklī mēs maksājam uz pusi vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Neaiztiekam to," viņš piebilda.
Gūtmanis norādīja, ka PVN augļiem un dārzeņiem varētu palikt 12%, piebilstot, ka pēc PVN likmes palielināšanas no 5% līdz 12% ir dzirdēts, ka ir palielinājies to skaits, kas brauc pēc dārzeņiem uz Poliju un tad tos kaut kur notirgo. Tāpat LOSP biedri informē, ka veikalu pieprasījums pēc to izaudzētā mazinās un arī šie daži procentpunkti dod savu ietekmi. Ja augļiem un dārzeņiem tiks uzlikta pilnā PVN likme - 21% apmērā, tad tas šo nozari sabeigs, viņš uzsvēra.
"Līdzīgi ir ar citiem nodokļiem. Kāpēc Vācijā sākās lauksaimnieku protesti? Jo gribēja piemērot akcīzi lauksaimniecībā izmantojamai degvielai. Tādas lietas vienkārši nevajag darīt. Mums tomēr ir jāspēj saražot pārtika, strādāt un konkurēt Eiropā," pauda LOSP valdes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, vai LOSP piedalīsies jaunos potenciālos protestos, ko neizslēdz "Zemnieku saeima" kā iepriekšējās akcijas galvenais rīkotājs, Gūtmanis atbildēja, ka organizācija skatīsies, kas notiks tālāk ar iepriekš iesniegtajiem sešiem jautājumiem.
"Vai piedalīsimies? LOSP nav ne piecu, ne desmit cilvēku organizācija. Mēs arī iepriekšējā reizē sanācām kopā, apsēdāmies pie galda un plašā lokā izrunājām, ko mēs darām. Toreiz mēs izlēmām kā organizācija nepiedalīties, jo situācija bija tāda, kas vairāk prasīja sarunas ar valsts pārvaldi un daudzu mājasdarbu izdarīšanu. Taču šie mūsu formulētie seši jautājumi ir tādi, kur ir vajadzīgi politiski lēmumi, kuriem savukārt ir konkrētas sekas, kuras var radīt zaudējumus lauksaimniekiem. Ja šos jautājumus neņems vērā, skaidrs, ka mēs protestēsim. Es ceru, ka politiķi būs saprātīgi un dzirdēs to, ko mēs viņiem sakām," sacīja Gūtmanis.
LOSP ir biedrība, kas apvieno 54 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.