Bijušā Latvijas čempiona pāriešana Krievijas pilsonībā esot bijis joks [papildināts]

© Unsplash

Bijušais Latvijas čempions boksā Ņikita Smirnovs ir pajokojis par pieņemto Krievijas pilsonību, vēsta sportists savā "Instagram" kontā.

Vispirms divus Latvijas čempiona titulus amatieru konkurencē ieguvušais Smirnovs sociālajā vietnē publicēja fotogrāfiju, kurā redzams ar Krievijas pasi.

"Tagad tas vairs nav noslēpums," krievu valodā rakstīja 29 gadus vecais bokseris, kurš profesionālajā ringā ir aizvadījis piecas cīņas un visās uzvarējis. "Pirms dažiem mēnešiem iekūlos neparastā notikumā. Šodien vēstniecībā Rīgā pieņēmu Krievijas pilsonību un saņēmu pasi."

"Skatieties un apskaudiet, tagad esmu pilsonis" rakstīja Smirnovs.

Neilgu laiku pēc tam "Instagram" kontā Smirnovs raksta, ka nebija gaidījis tādu ažiotāžu.

"Man ir jautājums jums, žurnālisti, kā jūs varat publicēt šādas ziņas, nepārbaudot informāciju!?" raksta jokdaris. "Viens uzrakstīja, un visi to pārpublicēja. Tas ir ļoti neprofesionāli."

"Izrādās, jūs varat rakstīt par jebko tikai tāpēc, ka kāds kaut ko teica? Bez faktiem un pierādījumiem? Smieklīgi," raksta Smirnovs.

"Priecājos, ka man ir Latvijas pase, un netaisos to mainīt," viņš raksta. "Mums ir brīnišķīga valsts, un, lūdzu, neticiet visam, kas rakstīts ziņās," viņš aicina.

"Novēlu, lai kari visās pasaules valstīs drīz beigtos un mēs visi dzīvotu mierā, saticībā un mīlestībā," piebilst Smirnovs. "Esmu pret karu, lai kur tas notiktu, esmu par mieru visā pasaulē."

Tai pašā laikā Smirnova "Instagram" titullbildē ir fotogrāfija ar boksera cimdiem un Krievijas karogu uz krekla.

Pēdējo cīņu profesionālajā ringā Smirnovs aizvadīja 2020.gada oktobrī, kad smagsvaru duelī tikās ar Kristapu Zuti. Cīņā netika noteikts uzvarētājs, jo abi bokseri tika diskvalificēti.

Visās piecās pārējās cīņās Smirnovs izcīnīja uzvaras, trīs no tām - ar nokautu

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais