Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 15.oktobrī, plānojusi izskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasību pret 41 personu, kas notiesāta tā dēvētajā Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietā, par 469 674 latu piedziņu.
Gaļas kontrabandas lieta aizsākās 2002. gada 15. maijā, kad SIA "Sala" piederošajās saldētavās Mangaļsalā, Traleru ielā 2a, VID atklāja vairāk nekā 800 tonnu neuzskaitītas dažādas saldētas gaļas produkcijas bez dokumentiem, kas apliecinātu preces likumīgu ievešanu Latvijā.
VID noskaidroja, ka atrastā gaļa pieder diviem uzņēmumiem - SIA "Olita" un SIA "M.T.". Abas uzņēmējsabiedrības 100% piederēja Mihailam un Olitai Tarakanoviem. Saldētavās atrastie gaļas izstrādājumi bija vai nu aizliegti ievešanai Latvijā, vai arī ievesti, noslēpjot preci no muitas kontroles.
Kad apjomīgā krimināllieta tika nosūtīta izskatīšanai tiesā, tā tika sadalīta trijās krimināllietās.
Atsevišķi tika izdalīta tā dēvētā organizatoru lieta, kurā par nelikumīgu preču ievešanu Latvijā tiesāti uzņēmēji Olita un Mihails Tarakanovi, Mihails Gidals, kā arī vēl astoņas personas, kas atbildīgas par gaļas ievešanu kontrabandas ceļā un par nelikumīgu glabāšanu. Atsevišķā tiesvedībā skatīta "šoferu lieta". Tajā pie atbildības lūgts saukt 26 preču pārvadātājus. Trešajā tiesvedībā skatīta tā dēvētā muitnieku lieta, kur par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu tiesāti pieci muitnieki.
Rīgas apgabaltiesas spriedums Tarakanovu, Gidala un citu apsūdzībās tika pasludināts 2006.gada jūlijā. Tarakanovam un Gidalam apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu, bet Olitai Tarakanovai tika piespriests nosacīts sods.
Visi trīs spriedumi stājušies likumīgā spēkā.
Tieši "organizatoru" lietā VID pieteica civilprasību par 1,4 miljonu latu kaitējuma kompensāciju, kas noziedzīgo darbību dēļ nodarīts valstij. Tiesa VID neatzina par cietušo, līdz ar to neskatīja arī tā pieteikto civilprasību.
VID savu civilprasību bija pieteicis prokuratūrai jau 2003.gadā. VID pauda uzskatu: lai arī kaitējums nav nodarīts tieši VID, reālais cietušais - valsts - nevar ierasties tiesā un iesniegt pieteikumu. Tāpēc VID kā nodokļu ieņēmumu administrētājs uzskatīja, ka var pārstāvēt valsti, lai atgūtu zaudējumus, kas radušies kontrabandas dēļ, nesamaksājot nodokļus.
Lūgumu par VID pieteikuma noraidīšanu tiesa pieņēma 2005.gada novembrī. Tiesa norādīja, ka VID varēs pārsūdzēt lēmumu kopā ar galīgo nolēmumu krimināllietā.
VID Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā 2006.gada nogalē apstrīdēja apgabaltiesas atteikumu atjaunot procesuālo termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai. Sūdzība tika iesniegta, jo VID vēlējās panākt, lai to atzītu par cietušo šajā krimināllietā. VID pauda uzskatu, ka cīnīsies par iespēju naudu atgūt krimināltiesiskā kārtībā, panākot, ka tiek atzīts par cietušo.
Augstākā tiesa VID sūdzību izskatīja, taču Rīgas apgabaltiesas lēmumu nemainīja, tā atzīstot to par pamatotu.
Sākotnēji VID bija paredzējis tiesas ceļā atgūt valstij nodarītos 1,4 miljonu latu zaudējumus, bet vēlāk prasības summa tika samazināta līdz 469 674 latiem.
VID Komunikācijas nodaļā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka iepriekš pieteiktajā civilprasībā figurēja ne tikai summas par valstij nodarīto zaudējumu saistībā ar gaļas kontrabandu, bet arī uzņēmumu un personu nodokļu, piemēram, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, parādu summas un auditu uzrēķinātās soda naudas, kas veidoja gandrīz pusi no 1,4 miljoniem latu.
Auditos uzrēķinātās summas un soda naudas VID iespēju robežās piedzinis, tāpēc Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā VID nav juridiska pamata lūgt piedzīt auditos uzrēķinātās soda naudas un sociālās iemaksas, jo tā ir celta par kontrabandas ceļā valstij nodarīto kaitējumu - nenomaksātajām muitas nodevām, kā arī nesamaksātajiem pievienotās vērtības un dabas resursu nodokļiem.
Apgabaltiesa prasību pēc VID lūguma iepriekš nodrošināja un uzdeva ierakstīt aizlieguma atzīmi veikt jebkuras darbības Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu reģistrā attiecībā uz 28 atbildētājiem piederošajiem dažādu marku transporta līdzekļiem.
Tāpat ierakstīta ķīlas tiesības atzīme attiecībā uz 13 atbildētājiem piederošiem īpašumiem dažādās Latvijas vietās - Rīgā, tās rajonā, Jelgavā, kā arī Cēsu, Limbažu, Ogres, Jēkabpils un Daugavpils rajonā.