Narkotiku un alkohola pārmērīga lietošana nepilngadīgo vidū pieaug. Pagājušajā gadā ambulatori vai stacionāri tika ārstēti vairāk nekā 1250 bērni, kuriem tika uzstādītas diagnozes, kas ir saistītas ar atkarību izraisošu vielu lietošanu. Veicot apjomīgu pētījumu, Tiesībsarga birojs ir nonācis pie secinājuma, ka reālo palīdzību ir grūti saņemt pat tiem atkarīgiem bērniem, kas ir motivēti ārstēties. 360TV Ziņneši dodas noskaidrot ko vairāk.
“Jo ir šī viena 30 dienu ārstēšanas programma, kurā vienlaikus ir pieci līdz septiņi bērni mēnesī, tātad piedāvājums neapmierina pieprasījumu. Savukārt ar šo motivācijas ārstēšanas programmu jau nekas nebeidzas - tālāk bērns ir jānosūta, kā teikts regulējumā, vai nu pie narkologa, atbilstoši dzīves vietai ārstēšanās turpināšanai, bet nav šī narkologa atbilstoši dzīves vietai, vai jānosūta uz sociālo rehabilitāciju, kas ilgtu gadu. Bet nav institūcijā šī sociālā rehabilitācija”, skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Katru dienu Neatliekamās palīdzības dienests saņem vidēji piecus izsaukumus pie jauniešiem, kas ir pārdozējuši narkotikas vai alkoholu. Šie pacienti kļūst arvien jaunāki. Nesen, piemēram, bija izsaukums pie 13 gadus veca pusaudža.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule iezīmē problēmas patiesos apmērus: “Katru gadu mums pieaug izsaukumu skaits gan pie narkotiku reibumā esošiem bērniem, gan pie alkohola apreibinātiem bērniem. 2023. gadā šis izsaukumu skaits dubultojās, un arī šogad mēs skaidri redzam, ka iezīmējas situācija, un tas varētu kļūt lielāks. Tātad mēs esam ģeometriskā progresijā, neskatoties uz to, ka daudzas valsts institūcijas, pat Saeimas līmenī, regulāri spriež par šiem jautājumiem, bet nav redzamas rīcības.”
Atkarību izraisošo vielu lietošana ir liela problēma arī bērnu namos dzīvojošiem bērniem. Rīgā nopietni atkarīgi ir apmēram 20 no 150 bērniem, kuri dzīvo ārpus ģimenēm. Tiesībsargs aicina Veselības un Labklājības ministrijas uzlabot palīdzības sniegšanu atkarīgajiem bērniem - nepieciešams arī pilnveidot normatīvos aktus. Šobrīd no 14 gadu vecuma jaunietis ir tiesīgs pats izlemt, vai viņš grib vai negrib ārstēties. Vai tiešam nepilngadīgais, kurš ilgstoši apreibinās, spēj pieņemt izsvērtu un pareizu lēmumu