Braže komentē sieviešu iesaukšanu obligātajā valsts aizsardzības dienestā

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) atbalsta sieviešu iesaukšanu obligātajā valsts aizsardzības dienestā (VAD), tādu nostāju politiķe pauda Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".

Viņa atzīmēja, ka vārds "obligāti" izskan negatīvi, taču ārlietu ministre iestājas par to, ka sievietēm ir gan iespējas, gan prasmes un arī pienākums.

"Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi,- tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums," teica Braže.

LETA jau rakstīja, ka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš rosinājis apsvērt sieviešu iesaukšanu obligātā kārtā VAD. Tādu ideju atbalsta arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), taču par to vēl ir nepieciešama diskusija koalīcijā

Nākamgad VAD plānots nokomplektēt jau ar aptuveni 1000 jauniešiem, lai pēcāk jau sasniegtu 4000 VAD karavīru gadā.

Kalniņš nenoliedza, ka nelabvēlīgā demogrāfiskā situāciju rada uztraukumu par spējām nokomplektēt nepieciešamos 4000 karavīrus. NBS noteikti vajadzēs meklēt ceļus, kādā veidā motivēt sabiedrību iesaistīties šajā dienesta veidā.

"Mana pārliecība un uzstādījums, ka brīvprātīgais VAD karavīrs ir vislabākais, kvalitatīvākais un efektīvākais. Un es ceru, ka ar brīvprātīgo iesaisti VAD motivēs arī pārējos Latvijas pilsoņus un tas skaits, ko iesaucam obligātā kārtā, nebūs procentuāli liels," norādīja NBS komandieris.

Vaicāts, vai nenonāksim līdz situācijai, ka VAD tomēr jāiesauc visi 18 gadus vecumu sasnieguši jaunieši neatkarīgi no dzimuma, NBS komandieris atbildēja, ka viņš atbalstītu to, ka jāiesauc abi dzimumi obligātā kārtā. Tas būtu motivējošais elements vīriešu kārtas pārstāvjiem būt aktīviem iesaistīties dienestā, nevis uz kādu laiku pamest valsti un meklēt iemeslus nedienēt, pārliecināts Kalniņš.

Apakšvienībās, kurās dienē sievietes, kvalitāte, efektivitāte un disciplīna esot daudz augstāka, par to liecinot NBS komandiera pieredze Zemessardzē. Komandieris piebilda, ka tas būtu ļoti labs signāls, ja pieņemtu politiski šādu lēmumu.

VAD likums Saeimā tika pieņemts 2023.gada 5.aprīlī. Tas nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim - vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka VAD brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi - vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Pirmais iesaukums dienestu sāka 2023.gada 1.jūlijā uz brīvprātības pamata un noslēdza to šī gada 31.maijā. Savukārt šogad 23.janvārī pirmo reizi norisinājās valsts aizsardzības dienesta kandidātu atlase pēc nejaušības principa.

Arī turpmākajos iesaukumos Latvijas pilsoņi tiek aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču, nepieciešamības gadījumā, trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks pēc nejaušības principa.

Brīvprātīgie VAD karavīri ik mēnesi saņem kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī kompensāciju 1100 eiro apmērā pēc dienesta pabeigšanas. Kopsummā tie ir 7700 eiro. Obligātā kārtā iesauktajiem kompensācija ir mazāka.

Latvijā

Tūkstošiem Gruzijas proeiropeiski noskaņoto protestētāju otrdien pulcējās pie parlamenta Tbilisi, lai jau sesto dienu pēc kārtas protestētu pret valdības lēmumu atteikties no sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Svarīgākais