Pirmajā pusgadā Konkurences padome sodījusi trīs uzņēmumus

© Oksana Džadana/f64

Lai nodrošinātu būtisku konkurences pārkāpumu un tirgus kropļojumu atklāšanu, 2024.gada pirmajā pusgadā ir pabeigtas divas augstas prioritātes pārkāpumu lietas, kurās Konkurences padome (KP) sodīja kopumā trīs uzņēmumus, tiem piemērojot naudas sodus vairāk nekā 142 000 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja KP pārstāvji.

Vienlaikus 2024.gada pirmajā pusgadā pēc sekmīgi noslēgtām tiesvedībām un izlīgumiem uzņēmumi valsts budžetā ir iemaksājuši vairāk nekā 5,3 miljonus eiro.

Vienā gadījumā KP konstatēja divu būvniecības uzņēmumu - SIA "Gate L" un SIA "Aksīte" - aizliegtu vienošanos, savstarpēji sadalot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanas objektus Saldū. Par šo pārkāpumu tika piemērots 108 472,36 eiro naudas sods.

Savukārt otrā gadījumā KP konstatēja aizliegtu vertikālu vienošanos gaismas priekšmetu vairumtirgotāja/mazumtirgotāja SIA "Mirastyle" darbībās, kas izpaudās kā tālākpārdošanas cenu noteikšana noteiktiem mazumtirgotājiem. Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja "Mirastyle" naudas sodu 34 490,26 eiro.

Tāpat šajā periodā, īstenojot "Konsultē vispirms" principu, mazāk nozīmīgu iespējamo pārkāpumu gadījumos īstenotas piecas prevencijas procedūras, kopumā brīdinot 56 juridiskas personas par iespējamiem Konkurences likuma un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzvērtīgu periodu brīdināto juridisko personu skaits ir teju divkāršojies, norāda KP pārstāvji.

Šī gada sešos mēnešos noslēgta vairāku tirgu uzraudzība, piemēram, mazumtirdzniecības jomā. KP pētīja konkurences situāciju tirgū pēc "Lidl" ienākšanās Latvijā, kā arī, ņemot vērā straujo cenu kāpumu veikalos, skaidroja, kā cenas tiek pārnestas no ražotāja uz pārstrādātāju vai no vairumtirgotāja uz mazumtirgotāju un konstatēja, ka atsevišķos mazumtirdzniecības veikalos vietējā produkcija tiek cenota dārgāk nekā importa preces. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP pašlaik ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem.

Pārskata periodā KP padziļināti pētīja arī citus tirgus, piemēram, siltumenerģijas tirgu Rīgā, kur konstatēja konkurences nepilnības Rīgas pilsētas Daugavas labā krasta siltumenerģijas iepirkumos, kā arī izglītības iestāžu rīcību, izīrējot dienesta viesnīcas tūristiem, aicinot izglītības iestādes pārvērtēt, vai to dienesta viesnīcu darbība konkrētajā tirgū ir nepieciešama.

KP ir izvērtējusi arī uzņēmumu apvienošanās 11 lietās. Visas izskatītās 11 apvienošanās ir atļautas bez iebildumiem, jo netika konstatēti būtiski negatīvi riski konkurencei. Vienā apvienošanās lietā notika padziļināta izpēte un tās rezultātā tika atļauts apvienoties industriālā iepakojuma, pārtikas iepakojuma un kartona iepakojuma izplatītājiem. Salīdzinot uzņēmumu aktivitāti jeb vēlmi apvienoties 2024.gada pirmajā pusgadā un iepriekšējā gada sešos mēnešos, KP secina, ka tendence ir nemainīga un stabila - abos periodos pieņemts identisks skaits apvienošanās lēmumu.

Pirmajā pusgadā KP saņēma teju 60 dažādus iesniegumus par publisko personu - valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību - rīcību, tostarp lielākoties saistībā ar publisku personu diskriminējošu rīcību, piemēram, organizējot iepirkumus. Vienlaikus 2024.gada pirmajā pusgadā KP sniegusi astoņus atzinumus publiskām personām, vai to līdzdalība kapitālsabiedrībās ir pamatota.

Vienā gadījumā, lai novērstu neatbilstību konkurences neitralitātes regulējumam, kas noteikts Konkurences likumā, KP veica pārrunas ar Tukuma novada pašvaldību, jo pašvaldība bez iepirkumu procedūru rīkošanas nodeva privātajam sektoram pārvaldīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuru pārvaldīšanas tiesības iedzīvotāji nebija pārņēmuši. Pašvaldība, ievērojot ārējos normatīvajos aktos noteikto un veicinot godīgu konkurenci tirgū, turpmāk apņēmās organizēt iepirkuma procedūru par nepārņemto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu.

Lai uzlabotu konkurences vidi Latvijā un normatīvo regulējumu, KP 2024.gada pirmajā pusgadā piedalījās 60 tikšanās ar politikas veidotājiem. 2024.gadā sniegti arī viedokļi par normatīvo aktu projektu atbilstību brīvas konkurences principiem un konkurences kropļojumiem tādās jomās kā farmācija, finanses, mazumtirdzniecība, komunālie pakalpojumi, elektroniskie sakari, veselības, apdrošināšana un citas.

Papildus, lai veicinātu tirgus dalībnieku izpratni par konkurences tiesībām, KP 42 pasākumos izglītoja uzņēmējus un publiskos pasūtītājus par konkurences tiesību piemērošanas aktualitātēm. Tajā skaitā aizritēja septiņi "Konkurences padomes akadēmijas" semināri, kur KP telpās vai tiešsaistē bez maksas tiek izglītoti tirgus dalībnieki par karteļa vienošanām, vertikālām aizliegtām vienošanām, negodīgas tirdzniecības prakses jautājumiem, publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā, uzņēmumu apvienošanām un citiem tematiem.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.aprīlī publiskotajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku rekomendēja stiprināt KP pilnvaras valsts kapitālsabiedrību konkurences neitralitātes nodrošināšanai un finanšu jeb banku sistēmas uzraudzībai Latvijā. Papildu OECD rekomendē KP turpināt iesākto darbu pie informācijas tehnoloģiju (IT) attīstības, palielinot KP resursus IT aprīkojuma un programmatūru izstrādei, kā arī personāla apmācībām. Tādējādi paplašinot KP IT laboratoriju un esošās iestrādnes kvalitatīvākai "ex-post" novērtējumu veikšanai.

Vienlaikus KP padomes loceklis Kārlis Piģēns 2023.gada izskaņā tika ievēlēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Konkurences komitejas birojā, tāpēc no 2024.gada pārstāv Latvijas intereses starptautiskās konkurences politikas veidošanā.

Svarīgākais