Tiesībsargs: Valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies

Valsts pieļauj, ka bērns var izvēlēties lietot atkarību izraisošās vielas, nevis ārstēsies, turklāt šiem bērniem strupceļi redzami ik uz soļa, ceturtdien uzsvēra Tiesībsarga biroja pārstāvji, iepazīstinot ar ziņojumu par palīdzības nodrošināšanu šiem bērniem.

Ziņojumā uzsvērts, ka valsts pienākums ir nodrošināt mērķtiecīgu atbalstu gan tiem bērniem, kuri vēlas izkļūt no atkarību izraisošo vielu "purva", gan tiem, kas paši ārstēties nevēlas, lai gan vajadzētu, un bez kavēšanās. Tomēr praksē tā notiekot reti.

Pastāv arī pozitīvi piemēri, tomēr tos drīzāk var dēvēt par izņēmumiem, veiksmīgu apstākļu sakritību un nevis likumsakarību, teikts ziņojumā.

Kā uzsver tiesībsargs Juris Jansons, runājot par bērnu tiesībām, viņš vienmēr ir teicis, ka ar likumiem viss ir kārtībā, atliek vien tos ievērot praksē. Tomēr šajā reizē ir citādi, jo izpēte tajos atklāj ļoti konkrētus trūkumus, kas steidzami jānovērš. Likumos trūkst skaidrojuma terminiem, citi neparedz to, kas obligāti būtu jāparedz, vēl citi ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, atzīst Jansons.

Viņš norāda, ka pozitīvam rezultātam kritiski nepieciešama visu atbildīgo iesaiste.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzsver, ka šī ne tuvu nav pirmā reize, kad tiesībsargs ceļ trauksmi par atkarību izraisošo vielu postošajām sekām bērnu veselībai, bet šis ziņojums ir īpašs ar to, ka tas iezīmē skaidru ainu un analizē cēloņsakarības starp to, kas noteikts likumos un kāds ir bērna ceļš patiesībā, ar reāliem dzīves piemēriem, īpaši tad, ja bērns pats nav motivēts. "Šie strupceļi un melnie karogi redzami ik uz soļa," viņa norāda.

"Te akmens metams gan atbildīgo ministriju, gan to padotības iestāžu lauciņā," uzsver tiesībsargs, papildinot, ka šī ziņojuma tapšanā īpašs uzsvars likts uz klātienes tikšanās reizēm, intervijām un situācijas izzināšanu ar visām problemātikā iesaistītajām pusēm.

Grāvere savukārt piebilst, ka ārstēšana no atkarību izraisošām vielām nekad nebūs viena cilvēka vai vienas institūcijas, piemēram, ģimenes ārsta vai narkologa problēma. Ziņojuma tapšanas gaitā birojs vēlreiz pārliecinājās, ka tikai koordinēta un mērķtiecīga visu sektoru rīcība, gan ārstējot, gan nodrošinot atbilstošu rehabilitāciju ir pamatu pamats, lai izglābtu bērnus no ceļa, kas, ļoti iespējams, ved uz nekurieni, pauž Grāvere.

Viņa uzsver, ka sabiedrībai ir jāapzinās, ka palīdzēt tiem, kas negrib to darīt paši, nav izvēles iespēja, bet pienākums.