Tiekot līdz jautājumam par izpilddirektores atstādināšanu, atkal uz nedēļu pārtrauc Jelgavas novada domes sēdi

© pixabay.com

Lai arī Jelgavas novada domes deputāti trešdienas vakarā, pēc teju piecas stundas ilgušās domes sēdes tika līdz jautājumam par izpilddirektores Līgas Lonertes atstādināšanu no amata, sēdē atkal pasludināts pārtraukums uz nedēļu.

Pirms nedēļas domes sēde pārtraukta, jo nebija skaidrs, vai jautājums par Lonertes atstādināšanu un darbības izvērtēšanu ir iekļaujams kā papildu darba kārtības jautājums. Trešdien, domes sēdi atsākot, šis un vairāki citi jautājumi darba kārtība iekļauti.

Sēde turpinājās gandrīz piecas stundas, deputātiem ar garākām vai īsākām diskusijām izskatot vairākus desmitus jautājumu.

Lemjot par izpilddirektores atstādināšanu un viņas darbības izvērtēšanas komisijas izveidi, deputāti diskutēja par pašu domnieku atbildību un ieinteresētību, kā arī atbilstību darbam komisijā. Taču līdz balsojumam deputāti nenonāca. Skaidrojot, ka atkal nepieciešams precizēt juridiskās nianses, sēdes vadītāja, domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola (LZS) pasludināja sēdē pārtraukumu līdz 14.augusta plkst.14.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas sēdes sākumā deputāts un bijušais novada mērs Madars Lasmais (LA) vēlējās iekļaut papildu jautājumu. Viņš domes sēdē gan neizpauda, par ko ir lēmumprojekts.

Vītola vairākkārt izsludināja pārtraukumus sēdē, lai precizētu, vai jautājums iekļaujams domes sēdē. Viņa vairākkārt pauda, ka saskaņā ar reglamentu jautājums sākumā būtu jāizskata kādā no komitejām.

Taču Lasmanis apgalvoja, ka saskaņā ar likumu jautājumu var izskatīt, ja tā iekļaušanu atbalsta divas trešdaļas deputātu. Tāpēc, neļaujot deputātiem lemt par jautājuma iekļaušanu, Vītola kā sēdes vadītāja pārkāpj likumu un netiek galā ar saviem pienākumiem, uzskata domnieks.

Likuma pārkāpšanu Vītolai pārmeta arī citi deputāti. Turklāt sēdē izskanēja, ka parasti kā pirmais darba kārtības jautājums ir punkts par visu darba kārtību, taču šoreiz šāds darba kārtībā nebija paredzēts, un deputāti nevarēja mainīt darba kārtību. Tāpēc izskanēja aicinājums arī iekļaut jautājumu, kas paredz iespēju iesniegt priekšlikumus par darba kārtību.

Lai precizētu, kāda ir rīcība, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, Vītola izsludināja sēdē vēl vienu pārtraukumu, līdz šodienai.

Aģentūrai LETA zināms, ka daļa domnieku bija vienojusies iekļaut sēdē jautājumu par pašvaldības izpilddirektores Lonertes atstādināšanu no amata un viņas darbības izvērtēšanu. Tāpat plānā bija papildu jautājumi saistībā ar komisijas izveidi, lai izvērtētu vētras seku likvidēšanu, kā arī budžeta komisijas atjaunošanu.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par darba auto izmantošanu privātām vajadzībām Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektorei Lonertei piemērojis naudas sodu.

Jau pavasarī toreizējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Lasmanis, kurš vēlāk no amata atkāpās, rosināja atbrīvot no amata pašvaldības izpilddirektori Lonerti.

Lasmanis savā vēstulē rakstīja, ka 21.martā, "reaģējot uz aizdomām par tīšiem, būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem pašvaldības izpilddirektores Lonertes darbā, patvaļīgi rīkojoties ar publisku mantu un pašvaldības finanšu līdzekļiem, esmu sagatavojis un iesniedzis Jelgavas novada domē lēmumprojektu par izpilddirektores atbrīvošanu no amata".

Lasmanis uzsvēra, ka jau 20.martā viņš par tiem informējis pašvaldības deputātus un aicinājis lemt par turpmāko rīcību.

Izpilddirektore, Lasmaņa ieskatā, pārkāpusi savas amata pilnvaras. Viņa esot mainījusi pašvaldības darbinieku atalgojumu, kā arī iejaukusies SIA "Zemgales veselības centrs" pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumu izpildē, kaut pati ar savu rīkojumu nodevusi pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus Jelgavas novada izpilddirektores vietniekam.

2024.gada februārī patvaļīgi, neievērojot Darba likuma normas, Lonerte esot devusies atvaļinājumā, nesaņemot saskaņojumu no tiešā darba vadītāja. Tāpat izpilddirektore neesot ievērojusi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas, privātām vajadzībām lietojot pašvaldības mantu, par ko pašvaldība esot saņēmusi KNAB pieprasījumu.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais