CSDD, Valsts policija un grupa “Drošais ceļš” dodas agresīvo autovadītāju medībās Rīgas ielās

© pixabay.com

Būtiska atļautā ātruma pārsniegšana un bīstami apdzīšanas manevri – tās ir biežāk izplatītās agresīvas braukšanas izpausmes uz Latvijas autoceļiem. Lai ar dronu fiksētu agresīvas braukšanas pārkāpumus, 7. augustā ap plkst. 8.00 Gustava Zemgala gatves un Brīvības ielas krustojumā Rīgā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) kopā ar Valsts policiju un grupas “Drošais ceļš” dalībniekiem kampaņas “Ceļš nav skrejceļš” ietvaros veica autovadītāju braukšanas kultūras kontroli, vēsta kampaņas organizatori.

Agrajā rīta stundā tika pieķerti 3 automašīnu vadītāji, kuri, ignorējot citu vadītāju intereses, apbrauca sastrēgumu pa sabiedriskā transporta joslu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta 10. daļas 2. punktu tā uzskatāma par agresīvu braukšanu līdzās tādiem pārkāpumiem, kā vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot un vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai. Tā var būt gan sabiedriskā transporta josla, gan ceļa nomale, ietve, gājēju ceļš, velosipēdu ceļš u. c. Par to transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudassodu no 14 līdz 56 naudassoda vienībām jeb no 70 eur līdz 280 eur un 6 soda punktus.

“Par agresīvu braukšanu tiek uzskatīta transportlīdzekļa vadīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un traucējot vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai ignorējot pārējo vadītāju intereses. Lai uzlabotu kopējo autovadītāju braukšanas kultūru, Valsts policija ceļu satiksmes kontrolei izmanto dronus, uzsvaru liekot gan uz agresīvas braukšanas pārkāpumu fiksēšanu, gan ceļa zīmju ievērošanu,” atgādina Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone.

“Agresija un nerēķināšanās ar līdzcilvēkiem ceļu satiksmē var beigties ne tikai ar naudas soda un soda punktu piešķiršanu, bet arī apdraudēt autovadītāja, pasažieru un citu cilvēku veselību un dzīvību. Satiksmes dalībnieki ir ļoti dažādi - ar dažādu pieredzi, uzmanības līmeni un spēju reaģēt bīstamās situācijās. Tāpēc svarīgi saprast, ka ceļu satiksme nav vieta dusmu izlādei un katrs vēlas droši nokļūt vēlamajā galamērķī. Visi būs ieguvēji, ja tiks uzlabota spēja kontrolēt savu braukšanas manieri bez dusmu izlādes vai pārākuma sajūtas pret citiem,” uzsver CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Kampaņas drošības vēstījumu stiprina arī grupa “Drošais ceļš” (“Apvedceļš”) ar drošai satiksmei veltītu singlu “Ceļš nav skrejceļš” un aicina cilvēkus būt atbildīgiem pie stūres, atturoties no pašu un citu ceļu satiksmes dalībnieku dzīvību apdraudošiem manevriem.

Latvijā

Valdošajā koalīcijā septembrī panākta vienošanās par komercbanku virspeļņas nodokļa ieviešanu. Vienlaikus tiks paredzēts kompensējošais mehānisms, kas ļaus mazināt nodokļa apmēru tām finanšu iestādēm, kuras aktīvāk finansē tautsaimniecību. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka tuvāko trīs gadu laikā no finanšu iestādēm virspeļņas nodoklī un ar solidaritātes iemaksām varētu iekasēt vismaz 300 miljonus eiro.

Svarīgākais