Braže: Latvijai nav militāru draudu

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže kopā ar dalībniekiem atskatījās uz Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā un NATO, diskutēja par diplomātijas lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kā arī apmainījās pieredzē un iecerēs, ko jaunieši jau patlaban dara un būtu gatavi darīt Latvijas ekonomikas un drošības labā.

Braže uzsvēra, ka diasporai ir svarīga loma, lai stiprinātu sadarbību starp Latviju un citām pasaules valstīm, saglabātu latviešu valodas un kultūras mantojumu ārpus Latvijas, uzturētu un izkoptu izglītību un zinātni, kā arī veicinātu ekonomiku un drošību.

Viņasprāt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā stiprināt savstarpējās saites ir īpaši svarīgi un nepieciešams, lai saglabātos kopības un piederības sajūta, lai varētu apmainīties ar zināšanām un pieredzi, lai cits citu labāk izprastu un atbalstītu, lai kopā stiprinātu Latviju.

"Ar mūsu diasporas jauniešiem pārrunājām, ko mēs varam dot Latvijai, latvietībai un kā vispār būt mūsdienīgam latvietim mūsdienu pasaulē - kā pašorganizēties individuālā līmenī, nevis gaidīt ko no citiem - sabiedrības, valdības un citiem. Šādas nometnes, pulcējot mūsu jauniešus un pārrunājot gan fundamentālas, gan laikmetīgas tēmas, ir nenovērtējams ilgtermiņa ieguldījums, jo katrs mūsu jaunietis ir Latvijas vēstnieks pasaulē, kurā ieklausās līdzcilvēki, draugi, paziņas," norādīja ārlietu ministre.

Braže arī uzsvēra, ka brīvprātīgais darbs, labdarība, līdzcilvēkiem veltīts laiks, aktīva iesaiste organizējot un piedaloties pasākumos, zināšanu un pieredzes apmaiņa, fiziskā sagatavotība un morāla noturība - tās ir dažas no lietām, ko katrs individuāli var darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti un kopā stiprinātu gan Latvijas ekonomiku, gan drošību.

Tāpat viņa norādīja, ka mēs visi kopā, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, esam atbildīgi par to, kas notiek Latvijā. Ārlietu ministre akcentēja, ka mūsu visu kopīga prioritāte ir Latvijas drošība, ekonomika un cilvēki - tiešā un visplašākajā nozīmē.

"Aicinu katru stiprināt sevi individuālā līmenī, savu noturētspēju - iziet rezervistu apmācības, medicīniskās palīdzības kursus, iestāties Zemessardzē, attīstīt kritisko domāšanu un atpazīt viltus ziņas. Novēlu katram, lai mēs esam tie, kuri var citiem dot, nevis kuriem vajag palīdzību, tādēļ ir svarīgi ieguldīt sevī," jauniešus aicināja Braže.

Diskusijās jaunieši interesējās arī par tādām tēmām kā Zemessardzes apmācības, ASV prezidenta vēlēšanas, diplomātiskiem rīkiem un taktikām, noturēšanas un atturēšanas spēju stiprināšanu individuālā un valsts līmenī, kā arī daudziem citiem jautājumiem.

Braže darba vizītē Vācijā otrdien un trešdien piedalās Pasaules Latviešu jaunatnes semināra "2x2" programmā "Atgriešanās", kas notiek latviešu kultūras centrā "Bērzaine", Vācijā. "2x2" nometnē piedalās aptuveni 90 latviešu jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem no 12 valstīm - Latvijas, Vācijas, Zviedrijas, Portugāles, Polijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Jaunzēlandes, Īrijas, Brazīlijas, ASV, Beļģijas un Šveices. Vairums dalībnieku ir studenti un jaunie profesionāļi. Lielai daļai dalībnieku šī ir pirmā "2x2" nometne.

ĀM norāda, ka kustība "2x2" šogad atzīmē 60 gadus, kopš norisinājās pirmais "2x2" jauniešu seminārs, un 40 gadus, kopš "2x2 seminārs" norisinās Vācijā. Pirmā "2x2" nometne notika 1964.gadā Ohaio pavalstī, ASV, kas aizsākās kā sešu dienu semināri ar mērķi rosināt un veicināt ārpus Latvijas dzimušās jaunatnes latvisko identitāti.

Idejas aizsācējs bija Brunis Rubess, kurš uzskatīja, ka izveidot šādu satikšanās nometni nepieciešams, jo sāka veidoties paaudžu plaisa un, lai veicinātu lepnumu par latviskumu, radot iespēju jauniešiem satikt un iepazīt izcilas personības un veidot sadarbības tīklus pašu jauniešu starpā.

ĀM atzīmē, ka kustība "2x2" kalpo kā viens no veidiem, kā saglabāt latviešu valodu, kultūru un latvietību diasporas, īpaši jauniešu vidū. "2x2" dalībnieki ir vidusskolu beiguši jaunieši. Nodarbības notiek interešu grupās, kur vissvarīgākās jomas ir latviešu valoda un literatūra, mūzika, tradīcijas, vēsture un politika.

ĀM klāsta, ka Latvijai ir liels ārpus valsts dzīvojošo tautiešu skaits. Ārpus Latvijas patlaban dzīvo ievērojams skaits mūsu tautiešu - vismaz 420 000 cilvēku.

Lielākās Latvijas diasporas ir Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Zviedrijā, Igaunijā, Dānijā, Nīderlandē, Spānijā, Lietuvā. Patlaban viena no lielākajām latviešu kopienām dzīvo Lielbritānijā.

Latvijas valstspiederīgo skaits Vācijā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra datiem pēc gada sākumā apkopotajiem datiem ir 26 330 personas.

ĀM uzsver, ka Vācijā dzīvojošā Latvijas tautiešu kopiena ir viena no lielākajām un aktīvākajām. Vācijā ir 11 latviešu diasporas skolas, sešas latviešu biedrības, septiņi latviešu kori, septiņi deju kolektīvi un citas ar diasporu saistītas organizācijas, piemēram, draudzes, ansambļi.