Vētra aktivizējusi centienus Latvijā ieviest agrīnās brīdināšanas sistēmu

© Unsplash

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" aicina premjeri un atbildīgo Iekšlietu ministriju (IeM) ātrāk ieviest šūnu apraides projektu jeb agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas apdraudējuma gadījumā ļautu tieši cilvēkiem, kas atrodas bīstamajā teritorijā, nosūtīt uz mobilajiem tālruņiem informāciju par draudiem un nepieciešamo rīcību, aģentūru LETA informēja organizācijas komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.

2021.gada aprīlī Ministru kabinets atbalstīja IeM piedāvājumu agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanai, kas paredz Latvijā ieviest tā saucamo šūnu apraidi, lai apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varēt saņemt agrīno brīdinājumu savos mobilajos tālruņos. Sākotnēji sistēmas darbības uzsākšana bija paredzēta 2024.gada otrajā pusē, taču ieviešana ir ievilkusies.

Pašvaldības norāda, ka tik liela apdraudējuma apstākļos, kāds tas biji vētrā no svētdienas līdz pirmdienai, šī sistēma būtiski atvieglotu cilvēku apziņošanu, sekmētu drošību, kā arī palīdzētu glābšanas darbos.

Organizācijā norāda, ka jau gadiem tiek strādāts pie šī projekta ieviešanas, bet dzīvē tas vēl joprojām nav sācis darboties, kaut arī pašvaldības vienmēr ir norādījušas uz tā būtisko lomu sabiedrības informēšanā.

Būtībā tas esot efektīvākais instruments valsts un pašvaldību mērogā, lai operatīvi komunicētu ar cilvēkiem konkrētā teritorijā liela apdraudējuma gadījumā.

Šī gada janvārī stājās spēkā Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunotā redakcija, kas nosaka, ka izpildes termiņš iedzīvotāju informēšanai un rīcības ieteikumu sniegšanai palu, plūdu vai vējuzplūdu gadījumā esot 30 minūtes. Līdz šim šis termiņš bija ar norādi "pēc nepieciešamības".

Rīgā un Pierīgā, kur iedzīvotāju un tūristu mobilitāte ir ļoti augsta, šūnas apraide ir visefektīvākais veids apdraudējumu paziņojumu izplatīšanai uzskata Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja, Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (LRA).

"Šobrīd pašvaldības ir ierobežotas cilvēku apziņošanā savā teritorijā. Ar tās rīcībā esošajiem informācijas kanāliem un uz vietas esošajiem cilvēkresursiem, piemēram, Civilās aizsardzības komisiju un pašvaldības policiju, var aptvert tikai daļu vietējo iedzīvotāju, turklāt informācija var nonākt novēloti un tā var nesasniegt cilvēkus, kas tikai uz īsu laiku uzturas pašvaldības teritorijā," norāda Miķelsone.

Ja valstī tiktu iedzīvināta šūnu apraide, tas nozīmētu, ka būtisko informāciju saņems visi mobilo tālruņu lietotāji neatkarīgi no mobilā operatora vai pieslēguma, tai skaitā arī citu valstu iedzīvotāji - metropoles tūristi, kuri Latvijā ir "viesabonētāji".

"Neieviešot šūnu apraides sistēmu, mēs katrā apdraudējuma reizē sēžam uz "pulvermucas". Mums pašvaldībā var būt izveidota labākā pārvaldības sistēma un vienotais krīžu centrs, bet bez šādas sistēmas operatīvi nodot informāciju cilvēkiem ir sarežģīti, it īpaši tik apdzīvotā pilsētā kā Rīga," norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA?LRA).

Arī šajā vētrā un lielajās lietavās ne visi cilvēki potenciālo koku un plūdu apdraudējumu uzņēma nopietni, bet šādas īsziņas liktu vairāk pievērst uzmanību, pieņemt adekvātus lēmumus, atbilstoši sagatavoties un rīkoties, uzskata ratnieks.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas Metropole" apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas - Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.