Nākamgad plāno samazināt projektu skaitu konkursā uz zinātnisko pētījumu grantiem

Nākamgad plānots samazināt projektu skaitu, kas piedalās konkursā uz zinātnisko pētījumu grantiem, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijā.

To plānots darīt, apvienojot mazus un tematiski radniecīgus projektus, kas ļautu atvieglot projektu vērtēšanas procesu, norādījusi ministrija.

Kā norāda ministrija, lai arī šī gada septembrī valdībā apstiprinātie noteikumi par projektu, kas pretendē uz zinātnisko pētījumu grantiem, izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtību paredz, ka neatkarīgas un kompetentas iesniegumu vērtēšanas nolūkos, kā arī iespējamai interešu konflikta novēršanai, iespējams iesaistīt ārvalstu zinātniekus, šobrīd konkursā iesaistīto projektu skaits ir pārāk liels, lai tos nodotu ārzemju ekspertīzei.

Vienlaikus arī vairuma projektu piešķiramais finansējums starptautiskajā mērogā ir mazs, lai tos iekļautu starptautiskas vērtēšanas apritē.

Kā liecina ministrijas dati, šogad konkursā pieteikti aptuveni 400 projekti, kamēr pērn šādu projektu bija vairāk nekā 600.

Laikraksts "Neatkarīgā" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka konkursos par zinātnisko pētījumu grantiem atklāts vai slēpts interešu konflikts ir iekodēts, jo vieni un tie paši cilvēki gan pretendē uz grantiem, gan izvērtē tos.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, habilitētais bioloģijas doktors Elmārs Grēns atzinis, ka šī ir problēma Latvijas zinātnē kopumā - pazīstamākie zinātnieki katrs savā nozarē tiek ievēlēti zinātnes ekspertu komisijās, kas lemj par naudas sadalīšanu, un viņi paši ir arī projektu iesniedzēji. "Pat formāli nepiedaloties sava granta izvērtēšanā, komisijā viņš ir savējais cilvēks. Nu un, ka uz balsošanas brīdi viņš pieceļas un paiet maliņā? Turklāt cīnīties par savu grantu iespējams, gremdējot, piemēram, konkurējošo vai citas jomas iesniegtu projektu," skaidrojis Grēns.

Pārtraukt šo aplamo sistēmu varētu vienīgi starptautiska ekspertīze iesniegtajiem pētījumu projektiem. Citas mazas valstis tā darot, lai izvairītos no zinātnieku interešu konfliktiem, un Latvijai jāseko to piemēram. Grēns gan ir spiests atzīt, ka mūsu zinātnieku aprindās manāma liela pretestība šim risinājumam, galvenokārt tāpēc, ka darbus nāksies iesniegt svešvalodā, turklāt arī iespēja palīdzēt savam pētījumam kļūs krietni mazāka.

Tomēr Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas ir vienīgais ceļš, lai saņemtu godīgu vērtējumu un lai no zinātnieku darba būtu maksimāls labums tautsaimniecībai. Krīze un naudas trūkums šīs pārmaiņas būs pasteidzinājuši. Uzreiz gan simtprocentīgi visus pētījumus ārzemēs nevarēs vērtēt, bet jāsāk vismaz ar daļu. Ministru kabinets pagaidām to darīt atļāvis atsevišķām nozarēm, bet pēc pāris gadiem jau visi pētījumu projekti, arī Eiropas fondu finansētie, būtu jāvērtē neatkarīgiem ārzemju zinātniekiem.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka pašlaik eksperts pirms katra projekta ekspertīzes paraksta apliecinājumu, kurā ir noteikts, ka viņam nepastāv interešu konflikts. Šādas prasības ir noteiktas arī vairākos Ministru kabineta noteikumos.