Latvijā joprojām nav novērsta politiskā ietekmi Augstākās tiesas (AT) tiesnešu iecelšanas procesā, liecina Eiropas Komisijas (EK) sagatavotais ziņojums par tiesiskumu 2024.gadā.
EK norāda, ka Latvijas tieslietu sistēma turpināja darboties efektīvi ar turpmākām iniciatīvām saistībā ar lietu pārvaldības uzlabošanu un tiesu resursu efektīvu izmantošanu. Tiesu iestāžu digitalizācijas gatavība joprojām ir augsta, un tiesu iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas sistēmas tika novērtētas pozitīvi.
Vakance AT tika aizpildīta, tomēr netika darīts nekas, lai ieviestu atbilstīgus aizsardzības pasākumus, kas būtu piemērojami nākamajām amatā iecelšanas procedūrām. Tika pieņemti grozījumi likumā par tiesu varu attiecībā uz atbilstību un novērtēšanu, lai kļūtu par tiesnesi vai prokuroru. Turpinās diskusijas par Ekonomisko lietu tiesas kompetences paplašināšanu, un tiek arī īstenotas mērķtiecīgas papildu izmaiņas tiesu kartē.
Lai gan tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojums ir ievērojami palielināts, tiesnešu palīgu salīdzinoši zemais atalgojums izraisa darbinieku būtisku mainību. Prokuratūra veido integritātes kontroles sistēmu, tādējādi īstenojot Valsts kontroles ieteikumu. Tieslietu padomes darba grupa ir konstatējusi vairākus "sistēmiskus trūkumus", izskatot tādas lietas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē.
Tāpat Latvijā turpinās Korupcijas novēršanas un apkarošanas rīcības plāna 2023.-2025.gadam īstenošana. Tika ieviesti jauni ziņošanas rīki, ko papildināja izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumi. Ar korupciju saistītu lietu izmeklēšana un kriminālvajāšana, tostarp augsta līmeņa korupcijas lietās, tiek veikta efektīvi, secinājusi EK, norādot, ka turpinās likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā īstenošana, un turpina efektīvi darboties aktīvu elektroniskās deklarēšanas sistēma, vairāki pārkāpumu gadījumi ir nosūtīti kriminālvajāšanai.
Valdība plāno 2024.gadā sākt pētījumu par esošo ētikas kodeksu īstenošanu. Ir veikti daži turpmāki pasākumi attiecībā uz tiesību aktiem par lobēšanu, savukārt dažu juridisku jēdzienu precizēšanai paredzētā regulējuma izstrāde ir aizkavējusies, un galvenās darbības ir plānots veikt 2025.gadā. Ar jauniem noteikumiem par politisko partiju priekšvēlēšanu aģitāciju tiek palielināti maksimālie sodi par spēkā esošo tiesību aktu pārkāpumiem.
Trauksmes cēlēju iesniegumu skaits gadu gaitā ir saglabājies samērā stabils. Tiek pieliktas pūles, lai risinātu problēmas saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kas joprojām ir joma, kurā pastāv augsts korupcijas risks, norāda EK.
Plašsaziņas līdzekļu iestādes Latvijā turpina darboties neatkarīgi. Sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi saglabā savu neatkarību, izmantojot vispāratzītus aizsardzības pasākumus, un ir apstiprināta sabiedrisko mediju - Latvijas Televīzijas un Latvijas radio - apvienošana.
Informācija par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām ir pieejama plašsaziņas līdzekļu regulatora un Uzņēmumu reģistra vietnē. Informācijas atklātības likums garantē tiesības piekļūt valsts iestāžu rīcībā esošajai informācijai, un kopumā žurnālisti turpina strādāt drošā vidē, norāda EK.
Pilsoniskā sabiedrība darbojas atvērtā telpā, taču EK aicina uzlabot finanšu resursu pieejamību un pietiekamību. Tieslietu ministrijas skaidrojošie norādījumi par Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma interpretāciju ir izraisījuši debates par tā izplatīšanu un saturu, kā arī joprojām pastāv problēmas saistībā ar sabiedrības līdzdalību vietējā līmenī.
Kopumā attiecībā uz 2023.gada ziņojuma par tiesiskumu ieteikumiem Latvija nav sasniegusi progresu attiecībā uz pasākumu pieņemšanu, kuru mērķis ir nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
Latvija ir sasniegusi zināmu turpmāku progresu attiecībā uz tiesību akta par lobēšanu efektīvas īstenošanas nodrošināšanu, tai skaitā izveidot īpašu lobiju reģistru, atzīst EK.
Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā citas izmaiņas, kas notikušas pārskata periodā, Latvijai tiek ieteikts veikt pasākumus ar mērķi nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi AT tiesnešu esošajā iecelšanas kārtībā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
Tāpat tiek ieteikts turpināt strādāt pie tiesību akta par lobēšanu efektīvas īstenošanas, tai skaitā izveidot īpašu lobiju reģistru.