Atbildīgie dienesti meklē vienotu terminoloģiju, lai saprastos no pusvārda

NMPD norāda, ka spēju koordinēti sadarboties un savlaicīgi reaģēt ārkārtas situācijā ietekmē dienestu savstarpējās komunikācijas kvalitāte. Kad jāsaprotas no pusvārda, būtiski, lai iesaistītie izmanto vienotu terminoloģiju vai vismaz pārzina cits cita profesionālajā darbībā izmantotos terminus.

Tādēļ rīka izstrādē tika ņemti vērā ārkārtas situāciju vadības starptautiskie standarti, kas vēl jo vairāk norādīja uz nepieciešamību saskaņot profesionālo terminoloģiju un lomu sadali dienestu veiksmīgākai sadarbībai.

NMPD direktore Liene Cipule stāsta, ka sākotnēji mērķis bija atrast tādu novecojošu un smagnēju jēdzienu kā brigāde un operativitāte aizstājējvārdus, kas atbilstu starptautiskiem standartiem, piemēram, komanda un reaģētspēja. Taču citu dienestu iesaistīšana pieredzes apmaiņā darbnīcās atklāja, ka izmantotās terminoloģijas jautājumam ir daudz plašākas iespējas un pat nepieciešamība sniegties pāri NMPD robežām.

"Mēs apzināmies, ka valodas un terminoloģijas lietojumam tieši ārkārtas situācijās var būt izšķiroša nozīme cilvēku dzīvības glābšanā. Un tas ir pamats veiksmīgai ārkārtas situāciju pārvaldībai kopā ar sadarbības partneriem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā," saka Cipule.

Vajadzība atvieglot iekšējo saziņu ikdienā un dažādu atbildīgo dienestu savstarpējo komunikāciju jau plašāka mēroga ārkārtas situācijās mudināja radīt prototipu jeb sākotnējo formu ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīkam. To turpmāk dienestu mācībās varētu izmantot dažādi ārkārtas situāciju pārvaldībā iesaistītie partneri.

Operatīvās vadības centra vadītāja vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu pārvaldības jautājumos Diāna Tkačenko informē, ka rīks ļauj izspēlēt dažādas ārkārtas situācijas un to etapus. Tas dod iespēju identificēt kopīgo un arī atšķirīgo, kas var radīt sarežģījumus sadarbībā. Viņa uzsver, ka tā ir iespēja meklēt tālākos risinājumus ārkārtas situāciju pārvaldībā.

Šis rīks izstrādāts Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas rīkotajā "inovāciju sprintā".

Cipule uzsver, ka termins nav tikai vārds vai burtu salikums, un tā lietojumu pamato dažādi nozīmīgi procesi. Pēc viņas paustā, notikušais sprints ļāva īsā laikā izskatīt dažādus pieteiktās tēmas aspektus, sākot no vēstures un sabiedriskās atmiņas, ieradumiem un tradīcijām līdz iekšējiem procesiem, sadarbībai ar citiem dienestiem un iekļaušanos starptautiskā dienestu tīklā.

"Starpinstitūciju diskusijā radušās atklāsmes šobrīd jāstrukturē, lai formulētu konkrētus priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos. Tāpat turpināsim sadarbību ar citiem dienestiem, lai noteiktu, kā varam uzlabot procesus un meklēt vienotu terminoloģiju ārkārtas situāciju pārvaldībā," stāsta Cipule.

Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.

Laboratorijas organizētie ikgadējie sprinti dalībniekiem sniedz iespēju fasilitatoru jeb neitrālu piesaistīto ekspertu vadībā pilnveidot savu inovācijas kompetenci, daudzpusīgi izzināt iestādei aktuālo problēmu, kā arī meklēt un testēt iespējamos risinājumus sadarbībā ar visām jautājumā iesaistītajām pusēm. Koprades procesa mērķis ir attīstīt lietojamu - cilvēka vajadzībām atbilstošu, ērtu un saprotamu - risinājumu.