Uz Liepājas šosejas būs papildu drošības risinājumi

LVC norāda, ka ārkārtas ceļu drošības auditā konstatēts, ka ceļa brauktuves seguma un apzīmējumu stāvoklis kopumā ir atbilstošas kvalitātes un funkcionalitātes. Ceļa zīmju izvietojums un to stāvoklis ir apmierinošs, to sniegtā informācija vadītājiem uztverama, bet atsevišķām zīmēm un horizontālajam apzīmējumam ir nolietojuma pazīmes.

Auditā arī konstatēts, ka tas, kādā apjomā tiek pļauta zāle un krūmi gar ceļiem, nav pietiekams - ceļa nomalē, nodalījuma joslā un ārpus tās augošā zāle un krūmi ietekmē ceļa pārredzamību garākā posmā. Tāpat ir konstatētas vietas, kur nepieciešams veikt krūmu ciršanu.

Savukārt vertikālie apzīmējumi auditētajā posmā ir pietiekamā apjomā, atsevišķi apzīmējumi bojāti. Ceļa zīmju stāvoklis novērtēts kā atbilstošs, izņemot atsevišķas, kurām veidojas plaisu tīkls uz gaismu atstarojošās virsmas. Vienlaikus no ceļa uztveramības un pārskatāmības viedokļa ir konstatējama tendence, ka vairākos ceļa posmos pie ātruma 90 kilometri stundā (km/h) ceļa redzamības attālums ir 300 metri, kas ir minimālais robežattālums, kuram, esot mazākam, brauktuves ass līnijai ir jābūt apzīmētai ar 920. nepārtraukto apzīmējumu.

LVC informē, ka auditā ir ietverta virkne ieteikumu, kas tiks ieviesti mēneša laikā.

Tāpat konstatēts, ka vienbrauktuves normālprofils (NP12) atbilst Liepājas šosejas satiksmes noslodzei, tomēr galvenā ceļa funkcijas nodrošināšanu ierobežo tas, ka šoseja šķērso apdzīvotas vietas un tam ir daudz neatbilstošu zemas kategorijas ceļu pieslēgumu. Jebkurš pieslēgums autoceļam vai ātruma samazinājums uz tā potenciāli samazina ceļa funkcionalitāti un satiksmes kvalitāti, norāda LVC.

Ja autosatiksmes plūsma turpinās pieaugt tādā progresijā kā pēdējo deviņu gadu laikā, atsevišķi Liepājas šosejas posmi nākotnē būtu jāpārbūvē par ceļu ar vismaz divām joslām katrā virzienā. Atsevišķu krustojumu konfigurācija nav optimāla, un, lai situāciju uzlabotu, ir nepieciešama to pārbūve, atzīmē LVC.

Audita laikā, pārskatot smago ceļu satiksmes negadījumu statistiku par pēdējiem 3,5 gadiem, konstatēts, ka smago negadījumu tendences neiezīmējas - negadījumi notiek izkliedēti pa visu auditējamo posmu. Kā biežākie smago negadījumu iemesli ir minēti nepareiza ātruma izvēle, nepārliecināšanās par satiksmes drošību un vadītāja nogurums/aizmigšana.

LVC uzsver, ka ceļu ikdienas uzturēšanas darbiem, tostarp pļaušanai, trūkst līdzekļu. Ikdienas uzturēšanas darbiem kalendārā gada laikā patlaban ir pieejami apmēram 60 miljoni eiro, bet, lai veiktu visus uzturēšanas darbus un nodrošinātu atbilstošu ceļu ilgtspēju un satiksmes drošību, būtu nepieciešami vairāk nekā 160 miljoni eiro gadā.

LVC uzsver, ka vasaras ceļu ikdienas uzturēšanas darbus finansē pēc pārpalikuma principa, proti, ziemā ceļu attīrīšanu no sniega un kaisīšanu veic nepieciešamajā apjomā, nenormējot atvēlēto finansējumu, attiecīgi vasaras darbiem atliek tie līdzekļi, kas paliek pēc ziemas uzturēšanas sezonas.

Vienlaicīgi tieši vasaras ikdienas uzturēšanas darbi ir tie, kuriem ir paliekoša vērtība, tie paildzina ceļa kalpošanas laiku un uzlabo kvalitāti, kā arī ir būtiski satiksmes drošībai. Ziemā sniega tīrīšana nodrošina braukšanas komfortu un neatstāj paliekošu iespaidu uz ceļa konstrukciju un aprīkojumu, papildina LVC.

LVC vērš uzmanību, ka lielākais smago negadījumu skaits uz valsts autoceļiem notiek tieši vasaras periodā, kad braukšanas apstākļi nav apgrūtināti un gaišais dienas periods ir ilgstošs, piemēram 2023.gadā vasaras periodā notika 45 smagie negadījumi, bet ziemas periodā - 37, savukārt 2022.gadā - 42 vasarā un 28 ziemas periodā.

Ņemot vērā finansējuma trūkumu, apaugumu - zāli un krūmus - gar valsts ceļiem pļauj pārāk reti un ne visā platumā, kurā būtu vēlams. Zāli gar intensīvākajiem autoceļiem pļauj divas reizes gadā, bet gar pārējiem - vienu reizi. Šāda pļaušana izpilda minimālās prasības, kuras definētas ar Ministru kabineta noteikumiem, atzīmē LVC.

LVC arī piebilst, ka zāle ataug apmēram četru nedēļu laikā, līdz ar to, lai nodrošinātu labu pārskatāmību, tā būtu jāpļauj vairākas reizes gadā un lielākā platumā. Lai to nodrošinātu, un piecu gadu laikā pilnībā izkoptu visu valsts ceļu nodalījuma joslu no krūmiem un cita apauguma, būtu nepieciešami papildu 30 miljoni eiro uz pieciem gadiem, savukārt, lai pēc tam uzturētu visu šo teritoriju kārtībā, vairākas reizes gadā, pļaujot zāli visā nepieciešamajā platībā, papildu nepieciešami ap desmit miljoniem gadā.

Šogad zāles pļaušana veikta 14 000 kilometru garumā, kas izmaksāja gandrīz 600 000 eiro. Pļaušanas darbus sāka jūnijā un tie turpināsies līdz veģetācijas perioda beigām. Jāņem vērā, ka otro reizi pļaušana notiks tikai gar intensīvākajiem valsts autoceļiem, bet gar mazākas intensitātes ceļiem tā jau ir veikta, vai to veiks vienu reizi veģetācijas periodā.

Nepietiekamā finansējuma dēļ arī krūmu izciršana ceļa nodalījuma joslā netiek veikta pietiekami bieži un visur - krūmu ciršanu un krūmu atvašu pļaušanu autoceļa nodalījuma joslā veic izlases veidā, vietās, kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram ceļu krustojumos, asos līkumos. Šogad šie darbi veikti vairāk nekā 5000 kilometru garumā, kas izmaksāja vairāk nekā 700 000 eiro.

LVC atgādina, ka pērn lielākās izmaksas valsts ceļu ikdienas uzturēšanā bija ceļu un tiltu uzturēšanā ziemā, kas izmaksāja 26,488 miljonus eiro, seguma bojājumu novēršana un uzturēšana - 20,236 miljonus eiro, ceļu, caurteku un tiltu uzturēšana, tostarp zāles pļaušana un krūmu ciršana - 8,255 miljonus eiro, bet aprīkojuma atjaunošana - 1,923 miljonus eiro.

LETA jau ziņoja, ka jūnija beigās Liepājas šosejas posmā notika vairāki smagie ceļu satiksmes negadījumi, tādējādi LVC pasūtīja ārkārtas drošības auditu CSDD.

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.