Briškens šaubās, vai šogad paspēs ieviest elektronisko rindu uz robežas

© Raitis Plauks / F64

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) nav pārliecināts, ka Latvijā līdz šī gada beigām paspēs ieviest elektronisko rindu uz robežas, intervijā aģentūrai LETA atzina ministrs.

"Vai mēs to paspēsim izdarīt līdz gada beigām, es nezinu, bet katrā ziņā šobrīd visas puses strādā, lai šāds risinājums būtu," sacīja ministrs.

Briškens norādīja, ka robežsardze un rindas organizēšanas procesi ir Iekšlietu ministrijas kompetencē, savukārt muitas procesi Finanšu ministrijas kompetencē.

"Mēs no SM puses, ņemot vērā digitālās kompetences, kas ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), faktiski nācām palīgā kolēģiem, lai mēģinātu paātrināti izstrādāt šāda veida risinājumu," atzīmēja ministrs.

Viņš teica, ka tas nav viegls process, bet SM ir izdevies ieviešanas termiņus saīsināt, kā arī iesaistītās puses apzinās, ka nav labi tas, kas notiek austrumu pierobežā - garās rindas un ar to saistītā sociālā situācija.

Komentējot to, kādēļ Latvija kavējas ar elektronisko rindu ieviešanu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Briškens norādīja, ka pie risinājumiem ministrija tagad ir ķērusies klāt un skaidrs, ka to nevar izdarīt vienā dienā.

"Var jau fantazēt, ka kaut ko tādu katrs trešā kursa students var uzprogrammēt, bet tik vienkārši tas nav. Sistēmai ir jābūt pietiekami noturīgai. LVRTC ir nepieciešamās kompetences šāda veida tenderi novadīt, iesaistīt visas institūcijas un šāda veida produktu izveidot," sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka, protams, var domāt, ka Igaunijā šāda sistēma ir jau desmit gadus un vienkāršāk būtu paņemt no viņiem, bet lēmums iepriekš ir bijis veidot savu sistēmu. "LVRTC kolēģi nāca palīgā un uzņēmās iniciatīvu to izdarīt. Es ceru, ka tuvākajā laikā tas arī izdosies," atzīmēja Briškens.

Jau ziņots, ka patlaban skaņošanā ir SM kopīgi ar Valsts robežsardzi, Autotransporta direkciju (ATD) un VID Muitas pārvaldi sagatavotais informatīvais ziņojums, kas paredz elektroniskās rindas ieviešanu.

Ministrijā iepriekš skaidroja, ka, plānojot robežšķērsošanas iepriekšējas pieteikšanās e-pakalpojuma paātrināto ieviešanu, paredzēts vienkāršākais risinājums - bez klientu profilu veidošanas. Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai, ieskaitot nodošanu ekspluatācijā, e-pakalpojuma uzturēšanas izmaksas būtu aptuveni 242 000 eiro gadā, kurās ietilpst nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste, Helpdesk funkcijas nodrošināšana, e-pakalpojuma uzturēšana un pilnveidošana, kā arī datu centra izmaksas.

2024.gadā e-pakalpojuma izveidei plānots finansējums 40 000 eiro apmērā, bet uzturēšanas izmaksu segšanai 55 000 eiro apmērā. Sniedzot e-pakalpojumu paredzēts iekasēt maksu, kura pilnībā nosegs pakalpojuma sniegšanas un pilnveidošanas izdevumus, tādējādi negūstot peļņu.

Elektroniskās rindas e-pakalpojuma izveidei LVRTC vērtē jau gatava rindu sistēmas risinājuma moduļa iegādi un aprobāciju, tādējādi nodrošinot ātru pakalpojuma ieviešanu. Uzaicinājumi, atgādinājumi un cita veida vadītāja apziņošana tiks veikta, izmantojot mobilo sakaru SMS tehnoloģiju, kas ir pieejama visiem vadītājiem bez specializētas programmatūras uzstādīšanas mobilajās iekārtās.

Ziņojumā minēts, ka sākotnēji pienākums elektroniski reģistrēties rindā būs attiecināms uz kravas transportlīdzekļiem un pasažieru autobusiem, savukārt pirmā posma iepriekšējās pieteikšanās e-pakalpojuma risinājuma ietvaros izstrādātās Vienotās informācijas sistēmas pārzinis būs Autotransporta direkcija (ATD).

Svarīgākais