Rinkēvičs izdara secinājumus pēc NATO samita Vašingtonā

Latvijas pirmais un galvenais mājasdarbs ir Sēlijas poligona attīstība, pēc NATO samita Vašingtonā ASV aģentūrai LETA uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš pieminēja, ka pats ir apmeklējis militārā poligona bāzes atrašanās vietu un redzējis, ka darbi virzās uz priekšu. Tāpat Valsts prezidents ir informēts par plānotajiem darbiem šogad un nākamgad. Notiek infrastruktūras attīstība, lai Latvijā uzņemtu NATO daudznacionālo brigādi.

Svarīgākie darbi ir infrastruktūras attīstība sabiedroto uzņemšanai, poligona izveide mācību rīkošanai. Plānots, ka Sēlijas poligons būs lielākais Baltijas valstīs. Šie ir pamatdarbi, kas ir jāturpina - pēc NATO samita nevaru teikt, ka ir jauni mājasdarbi, bet, ziniet, labāk koncentrēsimies uz darāmo un paveiksim to labi, nevis mēģināsim izdomāt kaut ko jaunu. No mums gaida poligona attīstību, un arī mums pašiem tas ir svarīgi," teica Rinkēvičs.

Taujāts, kā viņš vērtē NATO samitu, Valsts prezidents uzsvēra, ka tajā pieņemtie lēmumi un diskusijās valdošā atmosfēra parādīja, ka tas bija samits bez īpašiem pārsteigumiem. Alianses dalībvalstis ir sasniegušas to, ko gribēja sasniegt, proti, atbalsta pakete Ukrainai un politiskā ziņa par to, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks.

Rinkēvičs atzīmēja, ka samitā pieņemti lēmumi, kas attiecas uz NATO austrumu flanga pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, lēmumi, kas saistās ar aizsardzības industrijas mobilizāciju, aizsardzības aizdevumu palielināšanu tām valstīm, kas aizsardzībai vēl neatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta. Viņš uzsvēra, ka šo kritēriju šogad izpildīs 23 no 33 alianses dalībvalstīm.

Jūlija sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā aģentūrai "Bloomberg" norādīja, ka Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties NATO samitā. Jautāts, vai samitā par šo tika diskutēts, Valsts prezidents uzsvēra, ka par šo jautājumu diskusiju nebija. Viņš klāstīja, ka notika Ukrainas un NATO padomes sēde, kurā piedalījās arī Zelenskis un daudzas alianses dalībvalstis apliecināja savu atbalstu Ukrainai.

Rinkēvičs sacīja, ka NATO samita deklarācijas projekts vēstnieku līmenī tika sagatavots ar ciešu Ukrainas iesaisti. Viņš pieļāva, ka tas, iespējams, palīdzēja neķerties klāt diskusijām, kur bija pilnīgi skaidrs, ka rezultāta nebūs, tāpēc bija diskusijas, ko vēl darīt, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt šo karu, diskusijas par praktisko palīdzību. Tāpat vairākas, taču ne visas, alianses dalībvalstis apliecināja, ka tās redz Ukrainu kā daļu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas.

"Šāda diskusija nebija, jo jau pirms samita bija skaidrs, ka tā ne ar ko nebeigtos. Dokumenti, kas tika sagatavoti, bija izstrādāti daudz rūpīgāk nekā pirms NATO samita Viļņā, iesaistot Ukrainas pusi no paša sākuma," teica Valsts prezidents.

NATO līderi trešdien, 10. jūlijā, alianses samitā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju. Dalībvalstu dalības maksu apjoms tiks pārskatīts nākamajā NATO samitā Hāgā, un nākamajos samitos ir iespējama arī palīdzības summas Ukrainai pārskatīšana.

Taujāts, kāpēc alianses dalībvalstīm neizdevās vienoties par ilgtermiņa palīdzības paketi, kas nebūtu jāpārapstiprina samitos, Latvijas prezidents norādīja, ka dalībvalstis ir dažādas, ar dažādām politiskajām procedūrām un viedokļiem. Viņaprāt, tas ir normāli, taču vienošanās par vismaz 40 miljardu eiro militāro palīdzību, kā arī apņemšanās procesu turpināt ir kompromiss.

Runājot par samita lēmumiem Latvijas kontekstā, Valsts prezidents izcēla papildu lēmumus pretgaisa aizsardzības jomā. Viņš norādīja, ka samita laikā tikās ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, izvērtējot progresu saistībā ar brigādes attīstību Latvijā. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Kanāda ir pirmā no NATO dalībvalstīm, kura vadīs nevis bataljona kaujas grupu, bet gan brigādi, un ar tās izveidi 3. jūlijā izdevās sasniegt "sākotnējo operacionālās gatavības spēju", runājot militārā terminoloģijā. Viņš uzsvēra, ka Latvija pagaidām ir vienīgā dalībvalsts, kurai šis progress ir gana labs.

"Papildu karavīri, ieguldījumi gaisa telpas patrulēšanā - tie visi ir jautājumi, kuri tiek gatavoti un izskatīti pirms katra samita. Taču jāsaka, ka padziļinātāka informācija attiecas uz klasificēto dokumentu sadaļu, jo samitā apstiprina ne tikai deklarāciju, bet arī virkni slepenu dokumentu, kurus sagatavo aizsardzības ministri," teica Valsts prezidents.

Rinkēvičs atzīmēja, ka tur ir runa par progresu saistībā ar NATO austrumu flanga stiprināšanu, reģionālo aizsardzības plānu izpildi, NATO bruņoto spēku virspavēlnieka Eiropā pilnvaru precizēšanu un paplašināšanu.