Ģenerālprokuroram Stukānam jau otro reizi pārmet nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu

Ģenerālprokurors Juris Stukāns nav ievērojis nevainīguma prezumpcijas principu tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga krimināllietā par sirmgalves apkrāpšanu, nospriedis Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Andris Vasiļevskis.

Prokuratūrā aģentūrai LETA piektdien plašākus komentārus nesniedza.

Šī ir jau otrā reize, kad Stukāns saņēmis šādu pārmetumu. Iepriekš Stukānam tika pārmesta nevainīguma prezumpcijas principa neievērošana lietā, kurā tika apsūdzēts bijušais Rīgas domes deputāts Igors Kuzmuks.

Kā aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā, otrajā gadījumā sūdzību tiesā iesniedza pats Veinbergs. Rīgas pilsētas tiesa saņēmusi Veinberga lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses, iesnieguma kopiju nosūtot izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Veinbergs stāsta, ka 2022.gada 22.februāra intervijā raidījumā "1:1", atbildot uz žurnālista Gundara Rēdera jautājumu par kriminālprocesu pret Veinbergu, kurā viņš apsūdzēts nekustamo īpašumu izkrāpšanā, no Stukāna izskanējušas tādas frāzes kā "es uzskatu, ka tiesu izpildītāji, kuri to visu redzēja, un kā mēs šobrīd redzam, iesaistījās shēmās, gan notāri, kuri apstiprina to visu, jau sen to pamanījuši", "bija personas, kuras klusē, bija ieinteresēti un attiecīgi rīkojušies", "izmantoja likuma regulējumu, lai noteiktos gadījumos iedzīvotos".

Kriminālprocesa likuma 19.panta ceturtajā daļā noteikts, ja valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteikusies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, procesa virzītājs, pamatojoties uz personas motivētu iesniegumu, publiski informē par šī principa pārkāpumu, bet iesnieguma kopiju nosūta izvērtēšanai institūcijai, kura var lemt par amatpersonas atbildību.

Kriminālprocesa likuma 19.panta pirmajā daļā paredzētās nevainīguma prezumpcijas uzdevums ir atturēt personas no paziņojumiem un rīcības, kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktajā kārtībā.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Vasiļevskis secina, ka ģenerālprokurors, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Veinbergu, tādēļ tiesa kā procesa virzītājs publiski informē par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Kā vēstīts, lietu pret Veinbergu skata Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā, kurā par sirmgalves apkrāpšanu apsūdzēti tiesu izpildītājs Veinbergs, notāre Inga Muciņa un vēl trīs personas. Šajā lietā nākamā sēde ieplānota 18.septembrī plkst.10.

Veinbergs apsūdzēts pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Notāre Muciņa apsūdzēta par dienesta viltojumu un krāpšanu. Tāpat lietā pēc Krimināllikuma panta par krāpšanu apsūdzēts Aleksandrs Sidorenko, Vladimirs Osnačs un Kristina Lucenko.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka 2021.gada janvārī Valsts policijā tika sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, izmantojot viltotu vienkāršo vekseli un vēršot bezstrīdu vekseļa piespiedu izpildi piedziņas lietā uz 1932.gadā dzimušas sievietes naudas līdzekļiem 28 000 eiro apmērā, kas palika no nekustamā īpašuma atsavināšanas izsolē.

Tāpat izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka līdzīgā veidā apsūdzētie izrīkojušies ar kādu 1964.gadā dzimušu personu, izkrāpjot no viņas vairāk nekā 39 000 eiro.

Veinbergs un Muciņa ir atstādināti no amata.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka pirms vairākiem gadiem seniorei Eleonorai Ļaksai radušās pirmās saistības pret "Rīgas namu pārvaldnieku" (RNP), taču tās izdevies nokārtot. Pēdējos gados pasliktinoties veselībai, viņai radušās pārvietošanās grūtības un vientuļā sirmgalve arvien retāk izgājusi no mājām un aizmirsusi regulāri apmaksāt komunālos rēķinus. RNP par parādiem pirms diviem gadiem vērsusies tiesā.

Parāda summa kopumā bijusi nedaudz virs 1000 eiro. Spriedums bijis par labu RNP, un sprieduma izpilde nonākusi pie zvērināta tiesu izpildītāja Veinberga.

Lai gan viņam bija tiesības pārbaudīt parādnieces kontu, kurā piedziņas brīdī bija ap 8000 eiro, tiesu izpildītājs nenoņēma naudu no konta, bet izlika izsolē sirmgalves vienīgo mājokli.

Pensionāres dzīvokli pārdeva publiskā izsolē par 30 700 eiro. Sedzot Ļaksas parādu pret RNP, atlikušo summu tiesu izpildītājam vajadzēja aizskaitīt uz pensionāres kontu, taču tā nenotika, vēstīja raidījums.

Attāla radiniece - māsas mazmeita -, uzkopjot pensionāres dzīvokli, atradusi vairākus dokumentus, tostarp vekseli. Tajā rakstīts, ka aprīlī, divus mēnešus pēc izsoles apstiprināšanas tiesā, pensionāre no kādas 30 gadus vecas Kristinas Lucenko aizņēmusies 28 000 eiro. Summu ir identiska tai, kas palika pāri no dzīvokļa pārdošanas, un ko tiesu izpildītājam vajadzēja pārskaitīt pensionārei, norāda "Nekā personīga"

Vekselis it kā izdots Imantā, laikā, kad sirmgalve vairs viena nevarēja iziet no mājas. Kā norāda raidījums, bez smalkām paraksta ekspertīzēm var redzēt, ka uz vekseļa nav parakstījusies Ļaksa, bet viņas parakstu kāds nemākulīgi centies atdarināt.

Lucenko jau divas nedēļas pēc it kā vekseļa izdošanas pieprasījusi naudu atdot, vēršoties pie notāres Muciņas un tad tiesā. Lieta atkal nonākusi pie tiesu izpildītāja Veinberga. Neviena no amatpersonām neesot pārbaudījusi, vai vekselis nav viltots, un 28 000 eiro Veinbergs jau pārskaitījis uz Lucenko kontu Lielbritānijā, vēstīja raidījums.

Ļaksas pārstāve raidījumam norādīja, ka zvērināta notāra rīcība ir diezgan aizdomīga, jo viņš apzināti aizturējis izmaksu uz parādnieces kontu un, izmantojot Lucenko ne Latvijā reģistrēto kontu, līdzekļi aizskaitīti trešajai personai.

Rezultātā dažu mēnešu laikā sirmgalve palikusi ne tikai bez dzīvokļa, bet arī bez naudas, par kuru varētu iegādāties citu mitekli vai segt vismaz pansionāta izmaksas, akcentēja "Nekā personīga".