Rīgas brīvosta: Pēdējās mangāna rūdas kravas ostu jau ir pametušas

Eiropas Savienībā 26.jūlijā stāsies spēkā jaunākajā sankciju paketē ietvertais aizliegums piegādāt Krievijai mangāna rūdas kravas, kā arī veikt to tranzīta pārvadājumus. Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins intervijā aģentūrai LETA saka, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ostu jau ir pametušas un "šis pasākums ir beidzies".

Jūlija beigās stāsies spēkā aizliegums Eiropas Savienības ostās pārkraut mangāna rūdas kravas. Kā tas ietekmēs Rīgas ostu?

Pēdējās mangāna rūdas kravas jau ir prom un jaunas nav plānotas. Šis pasākums ir beidzies.

Cik liels pēdējā gada laikā bija šo kravu tranzīta apjoms Rīgā?

2023.gadā tās bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels. Mangāna rūdas kravu aiziešana nerada lielu robu ostas kopējā darbībā.

Pērn Rīgas brīvostā pārkrauto kravu apjoms samazinājās par 20%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritums turpinās arī šogad. Kā jūs šos rezultātus vērtējat, un vai ir izdarīts viss, lai kravu kritumu mazinātu?

Ja mēs skatāmies uz 2023.gadu, tad pirmos piecus mēnešus vēl varēja pārkraut ogles. Šobrīd tur ir nulle. Arī naftas produktu, kuri tranzītā nāca no Krievijas, vairs nav. Tā vietā ir tikai "Orlen" ražotie naftas produkti, un tur ir atkarīgs, kā ir slēgti līgumi, proti, ja piegādes ir vietējiem uzņēmumiem, tad šīs kravas ved pa dzelzceļu, ostā tās pārkrauj tikai tad, ja ir piegādes no Dānijas, Somijas vai Norvēģijas rūpnīcām. Līdz ar to šie lejamkravu apjomi ir atkarīgi no tā, kā komersanti ir noslēguši līgumus. Kopumā man jāsaka, ka pamatā kritumu radīja ogļu kravas, bet tas nebija nekāds pārsteigums.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Šogad lielāko kravu apjomu noteikti veidos kokmateriāli. Pēc tam nāk konteinerkravas un lauksaimniecības kravas. Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk.

Konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, un tur var parādīties dažāda veida ierobežojumi. Pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi. Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus. Tomēr pagaidām nekā tāda nav, un mēs ceram, ka saglabāsies arī konteinerkravu apjomi.

Līdz jūlija sākumam kopējais Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms ir bijis par 7,8% mazāks nekā pērn šajā laikā. Šī gada plāns ir pārkraut ap 20 miljoniem tonnu, un tagad ir izpildīta puse no tā.