Pirms pāris mēnešiem labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) bija pārliecināta, ka 11,5 miljonus latu, kuru pietrūkst, lai ģimenes valsts pabalstu līdz šāgada beigām izmaksātu par visiem bērniem astoņu latu apmērā, izdosies atrast, pārstrukturējot bezdarbnieku pabalstiem paredzēto finansējumu sociālajā budžetā.
Tagad Labklājības ministrija (LM) ir apjautusi, ka šo pabalstu varēs izmaksāt tikai tad, ja tiks piešķirta papildu nauda jeb precīzāk – atdoti atpakaļ tie miljoni, kurus, konsolidējot šāgada budžetu, labklājības sfērai noņēma.
Naudas ģimenes valsts pabalsta izmaksai pietiek līdz šā gada 1. jūlijam. Lai to visām ģimenēm izmaksātu arī gada otrajā pusē, vajadzīgi 11,5 miljoni latu. Labklājības ministrijai uzdots reformēt ģimenes valsts pabalstu jau no šā gada 1. jūlija, atstājot to vai nu trūcīgām personām, vai daudzbērnu ģimenēm, jo 2011. gada budžetā šim mērķim tika samazināts finansējums. "Uzska-tu, ka tā nav reforma, kas risina problēmas, tostarp demogrāfiskās, tāpēc turpinām strādāt pie iespējami labāka risinājuma," uzsver Ilona Jurševska. Tiesa, LM bija valdībā izskatīšanai piedāvājusi sešus variantus, kuri tika izstrādāti, vairāk gan ņemot vērā finansiālo aspektu, proti, lai iekļautos atvēlētajā finansējumā. Pati ministrija šo koncepciju arī atsauca. Februārī, kad notika kārtējās koalīcijas partiju sarunas par budžeta konsolidāciju, I. Jurševska atzina, ka tiek plānotas izmaiņas nodarbinātības budžeta sadalījumā, lai pasargātu bērnu pabalstus. Tas, visticamāk, nav izdevies.
Tagad LM gatavojas vērsties Finanšu ministrijā (FM). Taču pagaidām nekāds oficiāls pieprasījums nav iesniegts, Neatkarīgajai apliecināja FM. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) atzinis, ka papildu līdzekļu piešķiršana šogad ģimenes valsts pabalstu izmaksai būs politiskas izšķiršanās jautājums. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) vakar paziņoja, ka pabalstiem trūkstošo naudu nevar piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. I. Jurševska norāda, ka pabalstu reforma varētu notikt tikai no nākamā gada un drīzāk paredzot lielākus nodokļa atvieglojumus.