Darba meklētājiem Vācija var nebūt Leiputrija

 
©Scanpix

Kaut arī Vācija, Austrija un Šveice no 1. maija atver darba tirgu arī Latvijas iedzīvotājiem, šai pozitīvajai ziņai iespējams pietiekami drūms zemteksts. Attīstītās vāciski runājošās valstis nebūt nealkst pēc mazkvalificētām darba rokām, tāpēc izvirzījušas gana striktas prasības potenciālajiem strādniekiem.

Būtiskākā no tām ir valodas zināšanas. Īslaicīgos kursos apgūta sarunvaloda var izrādīties nepietiekama.

Vakanču skaits ir iespaidīgs – 370 tūkstoši, ne mazāk vilinoša varētu šķist arī vidējā mēnešalga Vācijā (bruto) – 3450 eiro. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica gan brīdina, ka Vācijas darba devēju prasības viesstrādniekiem ir pirmām kārtām valodas zināšanas, tad seko kvalifikācija, darba pieredze, motivācija un elastība. Vācijā nav minimālās algas, vairākumā gadījumu alga ir noteikta kolektīvajā līgumā. Darba samaksa var atšķirties pa reģioniem – austrumos un ziemeļos tā būs zemāka. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 14 līdz 42 procenti – atkarībā no ģimenes stāvokļa un ienākumiem.

Arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis nekavējas uzsvērt, ka labas vācu valodas zināšanas būs vajadzīgas pat mazāk kvalificētiem darbiniekiem. Turklāt Vācijā ir savi bezdarbnieki, kuri konkurēs uz brīvajām darba vietām. Vācijā bezdarba līmenis ir 7,6 procenti, Latvijā – 17,3 procenti. Pašlaik visvairāk tiek pieprasīti ārsti, medmāsas, viesnīcu un ēdināšanas speciālisti, inženieri un kvalificēti metālstrādnieki, savukārt Austrijā – arī tūrisma jomā, sociālajā sektorā un būvniecībā strādājošie, kā arī sezonas darbinieki lauksaimniecībā. Veiktās aptaujas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vēlētos strādāt lauksaimniecībā, tātad nekvalificētu darbu.

Iespējams, atvērtā darba tirgus eiforijā cilvēki būs gatavi strādāt jebkādu darbu, īpaši neizvērtējot samaksu. Tomēr viņiem pirms došanās uz Vāciju, Austriju un Šveici ieteicams salīdzināt atalgojumu un izmaksas. Ārlietu ministrijā iesaka nodrošināties ar naudu atpakaļceļa biļetei, ja gadās neparedzēti apstākļi. Vēstniecība palīdzēt nevarēs, un nav izveidots arī palīdzības fonds, kāds savulaik tika iecerēts.

B. Paševica un A. Teikmanis brīdina, ka līdz ar darba tirgus atvēršanu aktivizējušās arī krāpnieciskas darbā iekārtošanas firmas. Sūdzību par tādām esot daudz. Pašlaik ir licencētas tikai sešas firmas, kurām ļauts Latvijas iedzīvotājus iekārtot darbā Vācijā.