Augulis: Nevajadzētu pieļaut, ka slimības gadījumā samazinātā atbalsta dēļ cilvēks iet uz darbu

Lemjot par slimības pabalstu izmaiņām, jābūt ļoti prātīgiem un uzmanīgiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs teica, ka viņš kā labklājības ministrs gribētu, lai arodbiedrības ar darba devēju pusi vienojas, ja šobrīd ir nepieciešamas kādas izmaiņas. Viņš atgādināja, ka šo jautājumu aktualizējuši darba devēji.

Augulis uzsvēra, ka katrs esam apdrošinājušies slimības gadījumam. Tāpēc rodas dilemma - vēlamies panākt, lai tie, kas, iespējams, negodīgi izmanto slimības lapas, dara to mazāk, bet tajā pašā laikā nevajadzētu pieļaut, ka slimības gadījumā samazinātā atbalsta dēļ cilvēks iet uz darbu.

Iespējams, ka kādu dienu to varētu pārņemt uz sociālo budžetu, atslogojot darba devējus, bet tas kopējo atbalsta apjomu sociāli apdrošinātai personai tomēr samazinās, norādīja ministrs.

Augulis arī uzsvēra, ka šīs izmaiņas jāvērtē kopējo nodokļu izmaiņu kontekstā. "Vai nu tas ir palielināts neapliekamais minimums, vai nu sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana darba ņēmēju pusē," prātoja ministrs.

LETA jau rakstīja, ka, turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūru LETA informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%.

Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.

Jakaite norādīja, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%. Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.