Veselības ministrijas iecerētās zāļu cenu reformas apsolījums samazināt zāļu cenas par 20% nav balstīts reālos aprēķinos, intervijā aģentūrai LETA atzina zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Pēc viņa teiktā, zāļu tirgus strādā pēc savienoto trauku principa - ja cenas samazina kompensējamo medikamentu tirgū, tās ceļas brīvajā tirgū.
Viņš arī atzina, ka Latvijā lielas problēmas ir ar oriģinālajiem un inovatīvajiem medikamentiem un galvenais iemesls tam ir nabadzīgais Latvijas zāļu kompensācijas budžets, kā dēļ zāļu ražotāji nav īsti ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā.
Konkurence ir tāda pati kā Rietumu tirgos - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.
Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs. Tādēļ no zāļu fiziskas pieejamības skatu punkta mēs ne ar ko īpaši neatšķiramies no citiem Eiropas tirgiem, jo, kad jūs ieejat aptiekā, tad tur plauktos ir "visa pasaule", lai gan, tāpat kā citur Eiropā, ik pa laikam kāds medikaments no tirgus arī pazūd.
Daudz bēdīgāk ir ar medikamentu pieejamību finansiālo apsvērumu dēļ. Tāpat lielas problēmas ir ar oriģinālajiem un inovatīvajiem medikamentiem. Tomēr tur galvenais iemesls ir nabadzīgais Latvijas zāļu kompensācijas budžets. Tā dēļ zāļu ražotāji nav īsti ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā.
Piemēram, ļoti pievilcīgi skan apsolījums samazināt zāļu cenas par 20%, bet ir jābūt reāliem aprēķiniem, kā to izdarīt un ar ko tas ir vispār pamatots. Ja mēs šos aprēķinus neredzam, tad visi kļūst nedaudz uzmanīgi, jo jau zinām arī šī biznesa "garoziņu" un to, kā veidojas cenas, kādas investīcijas jāveic, lai tevi atpazītu, lai tu būtu redzams aptieku plauktos un lai produktu vispār līdz tam nogādātu.
Nerisinot šo jautājumu visā ķēdītē, bet sašaurinot uzmanību tikai uz vienu tās daļu, tas noteikti nestrādās. Arī šī ir viena nozīmīga daļa no veselības aprūpes jomas - tai taču arī ir kaut kādi plāni, arī tā grib strādāt rentabli, un attiecīgi trūkstošo gribēs paņemt no kāda cita šajā ķēdītē. No ekonomikas viedokļa tas ir ļoti labi saprotams. Ja nevar paņemt no pacienta, tad bumerangs nāk atpakaļ un ķēdes otrā galā ir ražotājs. Ja ražotājs nevar iedot, un it īpaši tas attiecas uz lētāko medikamentu ražotājiem, tad pastāv risks, ka viņi aizies no Latvijas tirgus un tas atkal mainīs situāciju ar cenām.
Pastāv arī otrs risks, ka atsevišķiem produktiem ražotāji būs spiesti pacelt cenu. Visas šīs lietas ir rūpīgi jāizvērtē, bet šo izvērtējumu šobrīd neredzam.