Šonedēļ paredzētajā NATO samitā, visdrīzāk, nebūs skaļi paziņojumi attiecībā uz Baltijas valstu drošību, aģentūrai LETA atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Vienlaikus samits ir nozīmīgs, jo iepriekšējos samitos Madridē un Viļņā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas skar mūsu reģiona drošību, tostarp, par NATO spēku palielināšanu, akcentēja Vargulis.
"Vašingtonas samitā ir būtiski paskatīties, cik tālu esam šo procesu ieviešanā. Tomēr ir grūti iedomāties, ka kaut kas būtisks attiecībā uz mūsu reģionu varētu tikt pieņemts," norādīja eksperts.
Attiecībā uz Ukrainu, nav paredzams, ka tā šajā samitā saņemtu "labvēlīgāku valodu" virzībā uz NATO, izteicās Vargulis. "Neparedzu, ka būs jauns paziņojums par dalību vai kritēriju izpildi. Visdrīzāk, būs lēmumi par atsevišķu fondu, kurā visas alianses dalībvalstis iemaksā līdzekļus Ukrainas atbalstam. Tas arī ļoti ir būtiski no Latvijas un reģiona perspektīvas," norādīja eksperts.
Šāds fonds būtu ļoti vērtīgs, pirmkārt, domājot, kāda ir ilgtermiņa NATO stratēģija Ukrainas kontekstā un, otrkārt, domājot par novembrī paredzētajām ASV prezidenta vēlēšanām, jo nav zināms, kā to rezultāts ietekmēs ASV pozīciju attiecībā uz Ukrainu. Fonds dotu pārliecību Ukrainai, ka valstis tajā apņemas ieguldīt līdzekļus pastāvīgi un ilglaicīgi, piebilda Vargulis.
ASV galvaspilsētā Vašingtonā no 9.jūlija līdz 11.jūlijam notiks NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme jeb NATO samits. NATO samitā atzīmēs Vašingtonas līguma parakstīšanas 75.gadadienu. Gaidāmais NATO samits būs pirmais samits 32 sabiedroto sastāvā, piedaloties arī jaunākajām alianses dalībvalstīm - Zviedrijai un Somijai.