Apsekoti Latvijas tirdzniecības centri; rezultāti neiepriecina

Pamatīga lietusgāze un veikalā nokrīt daļa griestu. To šonedēļ pieredzēja kāda Rīgas lielveikala apmeklētāji. Bojājumi nodarīti vien veikalam, un cilvēkiem par laimi vien izbīlis. Stiprākas lietusgāzes, spēcīgas vētras vai pamatīgs sniegs - šādas dabas parādības arī pie mums notiek arvien biežāk. Cik tad drošas ir lielveikalu ēkas, vai un cik bieži tās pārbauda? To dodas skaidrot “360TV ZIŅneši”.

Tirdzniecības centri un citas publiskās būves, kas lielākas par 1000m2, tiek sauktas par trešās grupas būvēm. Un tādu Latvijā ir 7000, savukārt būvinspektoru un inspektoru, kas veic pārbaudes - vien astoņi. Visas pārbaudīt neesot iespējams, tāpēc arī ēkas stāvokļa drošums esot īpašnieku atbildība, un likumā ir noteikts, ka tas ir jāpārbauda ne retāk kā reizi desmit gados.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) lielveikalu apsekojumus tikmēr veic ne retāk kā reizi trijos gados. Viņi pārbauda ugunsdrošības prasību ievērošanu, ne ēku tehnisko stāvokli. Pēdējā pārbaude veikta šogad un apsekoti visi 90 Latvijā esošie tirdzniecības centri un 58 būvniecības veikali - neatbilstības konstatētas daudzviet.

Gunita Sudāre, VUGD ugunsdrošības organizēšanas nodaļas priekšniece stāsta: “Materiālu glabāšana tam neparedzētās vietās, piemēram, tehniskās telpās, zem kāpņu laidiem. Tirdzniecības objektiem ir specifiskāki pārkāpumi, piemēram, ar reklāmas plakātiem, kad evakuācijas izejas ne vienmēr uztveramas un redzamas. Reizēm arī elektroinstalācija nav pārbaudīta. Šur tur atsevišķi gadījumi, kad ugunsaizsardzības sistēmas nav kārtībā.”

Pēc lietusgāzes postījumiem tirdzniecības centrā, tā īpašnieks ir arī pasūtījis tehnisko apsekošanas atzinumu, lai konstatētu, vai tiešām pie vainas bija stihija vai tomēr celtniecībā pieļauta kļūda. Savukārt pārējiem publisko ēku īpašniekiem līdz oktobra beigām ir pienākums veikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu. Šis termiņš jau tika vienreiz pagarināts un, ja īpašnieki nespēs pildīt savu pienākumu, saskarsies ar administratīvo atbildību. Sods, gan šķiet visai mazs - 500 eiro.

Vairāk skaties video!