"Latvijas pasts" ceļ tarifus un slēdz 12 pasta nodaļas

© Ģirts Ozoliņš/MN

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji. Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

Slēgto pasta nodaļu funkcijas pārņems citas konkrētajā pilsētā strādājošās pasta nodaļas, vienlaikus "Latvijas pasts" paplašinās pakomātu tīklu.

Pastā norāda, ka attiecīgās pārmaiņas skars kopumā 35 darbiniekus, un ar ikvienu notiks klātienes tikšanās, kuru laikā tiks piedāvātas darba iespējas citās uzņēmuma struktūrvienībās.

"Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare atzīmē, ka uzņēmums ir daudz strādājis pie pakalpojumu portfeļa paplašināšanas un jaunu digitālo rīku ieviešanas, taču daļa Latvijas iedzīvotāju dažādu apsvērumu dēļ tos nelieto un dod priekšroku tradicionāliem pakalpojumu saņemšanas veidiem.

"Pēc sarunām ar Satiksmes ministriju (SM) ir nolemts saglabāt maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu visā Latvijā," pauž Krauze-Čebotare. Viņa arī piebilst, ka vairākās Latvijas pilsētās pasta nodaļas plānots pārcelt uz telpām lielveikalos, pagarinot pasta nodaļu darba laiku un veicinot pakalpojumu pieejamību plašākam klientu lokam, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Vienlaikus, samazinoties pieprasījumam pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem un pieaugot izmaksām, "Latvijas pasts" izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums ir 2025.gada 1.janvāris.

Plānots, ka pēc tarifu apstiprināšanas populārākā UPP grozā ietilpstošā produkta - vienkārša iekšzemes vēstule līdz 20 gramiem - nosūtīšanas cena tiks palielināta no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro.

Ņemot vērā valsts kompensēšanas mehānismu preses izdevumu piegādei, vienas preses vienības piegādes izmaksas preses izdevējiem mainīsies vidēji no 0,15 eiro līdz 0,18 eiro, kas gada laikā iknedēļas izdevumam veido 1,5 eiro izmaksu pieaugumu, informē pastā.

UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem Latvijā par vienotu tarifu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu, kā arī abonētās preses piegādi. Pakalpojuma tarifus pasta nozarē apstiprina SPRK.

LETA jau vēstīja, ka "Latvijas pasts" iepriekš plānoja šogad slēgt 105 no 176 pasta nodaļām, taču šis reorganizācijas plāns tika apturēts.

Iepriekš kompānijā skaidroja, ka pēc "Latvijas pasta" un SM pārstāvju diskusijas pasta nodaļu reorganizācija tika apturēta, lai uzņēmums veiktu papildu izpēti un piedāvātu pasta nodaļu attīstībai ne tikai "Pastnieks mājās" risinājumu, bet arī citus alternatīvus scenārijus, un atkārtoti konsultētos ar ieinteresētajām pusēm - pašvaldību vadītājiem, iedzīvotāju biedrībām un citiem.

"Latvijas pasta" apgrozījums pagājušajā gadā bija 108,269 miljoni eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 4,1 reizi - līdz 538 646 eiro.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums nodrošina iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2300 darbinieku.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais