Eksperts: vēža reģistrs ir viens no sekmīgas vēža ārstniecības pamatiem
Viens no būtiskākajiem jaunā onkoloģiskā aprūpes plāna 2025.-2027.gadam mērķiem ir vēža reģistra attīstība, izceļot nepieciešamību pēc labas procesu pārvaldības un vienotu standartu definēšanas, pauduši eksperti Veselības ministrijas (VM) rīkotajā domnīcā par onkoloģijas datu digitalizāciju un vēža reģistru.
Kā aģentūrai LETA norādīja VM, precīza un kvalitatīva datu apstrāde, uzkrāšana un analīze mūsdienās ir fundamentāli svarīga, lai varētu kvalitatīvi sniegt ārstēšanas pakalpojumus, analizēt rezultātus un plānot cilvēku resursus, investīcijas tehnoloģijās un valsts kompensētos medikamentus. Neatņemama onkoloģiskās aprūpes uzlabošanas sastāvdaļa ir arī datu pieejamība.
VM skaidroja, ka dati ir nepieciešami gan pacienta ceļa izsekojamībā un ārstniecības kvalitātes nodrošināšanā, gan lēmumu pieņemšanas procesos, pētniecībā un zinātnē, kā arī statistikā. Vēža datu reģistrs ir arī viens no nosacījumiem, lai saņemtu Eiropas vēža centra akreditāciju. Savukārt starp citiem nosacījumiem ir integrēta kvalitātes, riska, drošības sistēma ar regulāri pieejamām atskaitēm, tai skaitā datiem par komplikācijām, elektroniska pacientu uzskaite, kā arī citi nosacījumi.
Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) izveidotais populācijas reģistrs tika identificēts kā bāze citu pacientu reģistru izveidei un pilnveidei.
Domnīcas laikā ārstu, veselības nozares ekspertu, pacientu organizāciju pārstāvju uzmanības centrā bija jautājumi par datiem, kas šobrīd ir pieejami vēža reģistrā, par to ievadi, kvalitāti un izmantošanu ārstniecības procesā, kā arī politikas plānošanā, datu savstarpēju savietojamību un dažādu ārstniecības iestāžu atšķirīgām sistēmām. Tāpat tika norādīts uz datu sensitivitātes jautājumu.
Eksperti vienojās, ka nepieciešami definēti standarti, lai ģimenes ārsts un citi ārstējošie ārsti piekļūtu pacienta datiem. Tāpat speciālisti norādīja uz kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu datu nepieciešamību.
Domnīcas laikā tika akcentēts, ka jau ir diskutēts par reģistrā iekļaujamajiem laukiem, tie ir definēti, tāpat ir starptautiskās vadlīnijas reģistra izstrādei. Lai nodrošinātu, ka vēža reģistrs funkcionē atbilstoši lietotāju vajadzībām, eksperti aicināja noteikt vēža reģistra izstrādi, atbilstoši šīm vadlīnijām, par vienu no onkoplānā iekļaujamajiem mērķiem.
Domnīcā izkristalizējās nepieciešamība pēc digitalizācijas procesa pārvaldības kopumā, definētiem datu standartiem un normatīvā regulējuma, kas būtu saistošs gan valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu, gan privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Šobrīd ārstniecības iestādēs ir atšķirīgas IT sistēmas, kuru savstarpējas integrācijas nepieciešamība nav likumdošanā noteikta, bet tas būtu jānovērš.
Papildus tika identificēts, ka digitalizācijas process pašlaik norit no projekta uz projektu, kas veido pārrāvumu procesa vadībā. VM speciālisti uzsvēra, ka šā gada pavasarī Ministru kabinets atbalstīja veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi ar mērķi sekmēt digitālās veselības attīstību un nodrošināt stratēģisku digitālās veselības ekosistēmas pārvaldību.
Jaunās iestādes uzdevumi būs nodrošināt veselības nozares valsts informācijas sistēmu uzturēšanu un koordinētu to attīstību, metodisko vadību un atbalstu, nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Veselības datu telpā un aktīvu sadarbspēju tajā. Tāpat tās uzdevums būs nodrošināt veselības nozares datu elektroniskai apstrādei un apmaiņai strukturētā formātā nepieciešamo klasifikatoru izstrādi, adaptēšanu, uzturēšanu, aktualizāciju un pieejamību publiskā un privātā sektora digitālās veselības IKT risinājumu efektīvai sadarbspējai.
Domnīcā tika apspriesta arī privātās un publiskās partnerības formāts IT risinājumu izstrādē un tika akcentēts, ka šķietami vienkāršākais risinājums - jau gatavas sistēmas iegāde - nestrādās, ja nozarē netiek pārņemti arī citi biznesa procesi, kas citu valstu veselības aprūpes sistēmās ir atšķirīgi. Līdz ar to speciālistiem jābūt gataviem definēt lokālās vajadzības un prioritāri īstenojamie pasākumi onkoloģijas datu digitalizācijas jomā. Paralēli tam eksperti vienojās, ka onkoloģisko datu sakārtošana var tikt veidots kā pilotprojekts digitālajai veselībai Latvijā kopumā - maksimāli veiksmīgi izstrādājot kompetences, standartus un prasmes onkoloģiskās aprūpes jomā, to iespējams mērogot arī citviet, informēja VM.
Jau vēstīts, ka saistībā ar jauno veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam tiek organizētas domnīcas kopā ar ekspertiem, veselības nozares un pacientu organizācijām, universitātes slimnīcu pārstāvjiem, praktizējošiem ārstiem. Kopumā norisinājās piecas mērķu, priekšlikumu, ideju un risinājumu apzināšanai - par pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru. Šī bija pēdējā tematiskā domnīca, pēc kuras plānots apkopot secinājumus, ko iekļaut jaunajā onkoloģijas plānā.