"Augstsprieguma tīkls" desmit gados plāno investēt simtiem miljonu eiro

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) līdz 2034.gadam elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstībā plāno ieguldīt 444,85 miljonus eiro, tostarp 82,12 miljonus eiro līdzfinansēs Eiropas Savienības (ES) fondi, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji.

AST valdes loceklis Arnis Daugulis norāda, ka nākamgad Baltijas valstu elektrotīkli sāks sinhronu darbu ar Eiropas energosistēmu, kas ir viena no AST stratēģiskajām prioritātēm, Latvijas energoneatkarības priekšnosacījums un ES kopējo interešu projekts tā reģionālās nozīmības dēļ.

"Inovatīvu iekārtu sistēmas inercei un enerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu integrēšana pārvades tīklā ir vieni no būtiskākajiem investīciju projektiem sinhronizācijas īstenošanai. Papildu tam nākamajos gados AST prioritāte būs arī liela apjoma atjaunojamo energoresursu elektrostaciju pieslēgšanas pie pārvades tīkla," papildina Daugulis.

AST pārstāvji informē, ka ir sākta Latvijas energosistēmas drošumam svarīgo elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu būvniecība AST apakšstacijās Rēzeknē un Tumē ar kopējo jaudu 80 megavati (MW) un ietilpību 160 megavatstundas (MWh), kas nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves.

Kompānijā papildina, ka bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk nekā lielākā daļa konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves būs svarīgas, gan darbojoties sinhronizācijas režīmā, gan nākotnē, energosistēmā arvien vairāk pieaugot atjaunīgo resursu īpatsvaram.

Tāpat notiek sinhronizācijai svarīgo trīs sinhrono kompensatoru uzstādīšana Grobiņā, Ventspilī un Līksnā, kas nodrošinās stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiks uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.

Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda būs 100 megavoltampēri un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 megavoltampērsekundes.

Laika periodā līdz 2034.gadam AST plāno katru gadu ieguldīt 30 līdz 38 miljonus eiro 330 kilovatu (kV) un 110 kV apakšstaciju, līniju un sadales punktu rekonstrukcijās, tādējādi turpinot nodrošināt pārvades sistēmas stabilu darbību, tai pieslēgto lietotāju nepārtrauktu elektroapgādi ar elektroenerģiju pieprasītā apjomā.

Kompānijā atzīmē, ka atjaunojamo energoresursu elektrostaciju attīstība ir būtisks pienesums Latvijas enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā, AST nodrošinot šādu elektrostaciju pieslēgumus elektroenerģijas pārvades tīklam. Kopumā pārvades tīklā rezervētā jauda atjaunojamo energoresursu (AER) projektiem patlaban ir seši gigavati (GW), tuvāko trīs gadu laikā plānojot pieslēgties kopumā 44 AER projektiem. Patlaban aktīvi notiek pieslēgumu līgumu slēgšana un būvniecības darbi vairākos AER projektos.

Latvijas pārvades sistēmas attīstības plāns apskata arī AER elektrostaciju pieslēgumu dinamiku elektroenerģijas pārvades tīklam, kā arī perspektīvās attīstības projektus Baltijas jūras reģiona atkrastē, tostarp potenciālos starpsavienojumus starp Latviju-Zviedriju un Baltiju-Vāciju, kas nākotnē spētu nodrošināt Latvijā ražotās elektroenerģijas eksporta iespējas.

Ar AST attīstības plānu no 2025.-2035.gadam iespējams iepazīties AST mājaslapā.

Jau vēstīts, ka AST koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST koncernu veido AST un tās meitassabiedrība - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.