Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš 2,83 miljonus eiro zaudējumus

© unsplash.com

Latvijā viltojumi veido apmēram 13,6% no kopējā sporta preču nozarē zaudētā pārdošanas apjoma, un līdz ar to Latvija kopā ar Čehiju procentuāli dala 9. un 10. vietu Eiropas Savienībā pēc sporta preču viltojumu nodarītajiem zaudējumiem, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījuma dati. Latvijas sporta preču nozare viltojumu dēļ ik gadu cieš vismaz 2,83 miljonus eiro lielus zaudējumus.

Eiropā procentuāli no preču viltojumiem vissmagāk cieš Rumānijas sporta preču nozare, kur viltojumu radīto zaudējumu apmērs sasniedz 22,3%, Lietuva ir otrajā vietā ar 20,2%, bet trešajā vietā ir Ungārija ar zaudētiem 19,7% no pārdošanas apjoma.

EUIPO aprēķini liecina, ka sporta preču viltojumu pārdošana Eiropas Savienības valstīm kopumā ik gadu rada vairāk nekā 851 miljona eiro zaudējumus, kas atbilst aptuveni 11% no kopējā pārdošanas apjoma šajā nozarē. Summāri vislielākos zaudējumus cieš Francija, kur zaudējumi sasniedz 143,38 miljonus eiro, tai seko Austrija ar 107,23 miljoniem eiro un Nīderlande ar 96,44 miljoniem eiro.

Viltošanai ir nopietnas ekonomiskas un sociālas sekas, jo papildus ieņēmumu zaudējumiem tiek apdraudētas arī darba vietas. Kā liecina EUIPO pētījums par viltošanas ekonomisko ietekmi ES apģērbu, kosmētikas un rotaļlietu nozarē, uzņēmumi ne vien cieš no bojātas zīmola reputācijas zemākas kvalitātes kopiju dēļ, bet arī kļūst skeptiskāki attiecībā uz ieguldījumu pamatotību inovācijās. Tas savukārt ir būtisks drauds veselīgai ekonomikas attīstībai nākotnē.

Tāpat viltotas preces nopietni apdraud arī patērētāju veselību un neatbilst Eiropas veselības, drošības un vides aizsardzības standartiem. Kā norādīts EUIPO un ESAO pētījumā par bīstamām precēm, viltots sporta inventārs var sabojāties kritiskos brīžos, kā arī satur toksiskas vai bīstamas sastāvdaļas.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais