Siliņa par dzelzceļa infrastruktūras attīstību: Ir jābūt skaidrībai, lai līdzekļus neiegulda tādos objektos, kurus pēc tam nelieto
Valdība otrdien atkārtoti nolēma uz nedēļu atlikt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Ministra kabineta noteikumu izskatīšanu, kas nosaka kārtību Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanai, sniedzot atbalstu dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, pārbūvei un atjaunošanai un nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un uzlabojot energoefektivitāti sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos.
Kā preses konferencē informēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), pirmo reizi šis jautājums atlikts pēc satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) lūguma. Savukārt šodien jautājums atlikts, jo esot nepieciešams saprast, kāda būs plānoto ieguldījumu ietekme uz budžetu pēc tam, kad beigsies fondu finansējums.
Tāpat esot nepieciešams saprast šo ieguldījumu sasaisti ar reālo situāciju. Taču Siliņa pozitīvi novērtēja to, ka SM dzelzceļa infrastruktūru orientē vairāk uz pasažieru pārvadājumiem, jo kravu pārvadājumi pa dzelzceļu sarūk.
Līdz ar to esot jāsaprot, kā šie ieguldījumi tiek salāgoti ar izmaiņām kopējā infrastruktūrā un cik lielu daļu no šīs infrastruktūras valsts vēlas uzturēt. Esot arī skaidrs, ka visu lielo infrastruktūru valsts uzturēt nevarēs, tāpēc ir jābūt skaidrībai, lai līdzekļus neiegulda tādos objektos, kurus pēc tam nelieto, skaidroja Ministru prezidente.
SM noteikumu projektā skaidro, ka noteikumu mērķis ir izstrādāt kārtību, kādā tiek īstenoti ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda posmotie projekti un kā tiek īstenoti ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam noteiktie pasākumi "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" un "Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība".
Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir viens - VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kā arī to, ka abu pasākumu laikā līdz 2029.gada 31.decembrim ir jāsasniedz rezultāts - laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras (piecas dienas gadā), ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par abiem pasākumiem, norāda SM.
Abi pasākumi tiek īstenoti divu projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā atlases kārtā īsteno ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda posmotos projektus "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" un "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu kustības ātruma paaugstināšanai".
Pirmās atlases kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 61,642 miljoni eiro, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 52,396 miljonu eiro apmērā un privātais finansējums ne mazāks kā 9,246 miljonu eiro apmērā.
Savukārt otrās atlases kārtas laikā īstenos ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam noteiktos pasākumu projektus, kuros tostarp paredzēta dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un energoefektivitātes uzlabošanu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos.
Otrās atlases kārtas "Eiropas transporta tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstība" pasākuma kopējais finansējums ir 94,118 miljonu eiro apmērā, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 80 miljonu eiro apmērā.
Savukārt otrās atlases kārtas "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" pasākumā plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 264,921 miljona eiro apmērā, tostarp Kohēzijas fonda finansējums 225,182 miljonu eiro apmērā.