Valsts Mežu dienesta ģenerāldirektora deklarācija: cik pērn nopelnīja Ozols?

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valsts Mežu dienesta (VMD) ģenerāldirektors Arvīds Ozols pagājušajā gadā ģenerāldirektora amatā atalgojumā saņēmis 26 597 eiro, liecina iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Par darbu Zemkopības ministrijā (ZM) Ozols pērn saņēma 33 761 eiro, ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības SIA "Amber Broker Baltic" viņš saņēma 18 450 eiro un procentos no "SEB bankas" - 11,62 eiro.

Ozolam 2023.gada beigās bezskaidrā naudā bija uzkrāti 15 543 eiro, bet 2022.gada beigās bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 14 368 eiro.

Tāpat viņam pagājušā gada beigās piederēja 1200 AS "Biolat" akcijas 1200 eiro nominālvērtībā.

VMD ģenerāldirektoram pagājušā gada beigās īpašumā bija zeme Rīgā, kā arī divi nekustamie īpašumi Rīgā un trīs nekustamie īpašumi Cēsīs.

Deklarācijā arī minēts, ka Ozolam īpašumā pagājušā gada beigās bija 2008.gada izlaiduma vieglais pasažieru transportlīdzeklis "Škoda Octavia" un 2017.gada izlaiduma vieglais pasažieru transportlīdzeklis "Škoda Kodiaq".

Savukārt veiktie darījumi, parādsaistības, kā arī aizdevumi, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, deklarācijā nav uzrādīti.

Ozols VMD ģenerāldirektora amatā strādā kopš 2023.gada 1.augusta. Tāpat Ozols no 1993.gada strādā ZM, kur ieņēmis dažādus amatus, tostarp viņš bijis valsts sekretāra vietnieks meža jautājumos, mežu valsts ministrs un no 1997.gada - Meža departamenta direktors. No 2022.gada augusta, līdz viņš kļuva par VMD ģenerāldirektoru, Ozols bija VMD ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītājs.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem.

Latvijā

Vēl nebijusi situācija - Pārtikas un veterinārais dienests sāks pastiprinātas pārbaudes lielveikalos, lai konstatētu, vai tajos netiek tirgots viltots medus. Šobrīd medus viltošana ir kļuvusi par lielu problēmu Eiropas Savienībā, un no tā cieš arī Latvijas bišsaimnieki. Kas jāņem vērā medus pircējiem un, kā šī situācija ietekmē katru no mums, plašāk stāsta 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais