Cik pērn nopelnīja "airBaltic" vadītājs Martins Gauss?

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā samazinājusies par 2,9% - līdz 828 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 50 000 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron", kā arī 2019.gada "Mercedes GLE".

Atbilstoši deklarācijā sniegtajai informācijai 2023.gadā Gausa iegādājies divas motorlaivas, proti, pagājušā gada beigās viņa īpašumā bija 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500", kamēr 2022.gada deklarācijā šādi transportlīdzekļi nebija uzrādīti.

Gausam 2023.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 10 dažādās iestādēs 2023.gada beigās veidoja kopumā 660 137 eiro, kas ir par 14 208 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veica desmit darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 291 449 eiro.

Tostarp viņš palielinājis aizņēmuma apmēru par 13 010 eiro un atmaksājis aizņēmumus kopumā 78 900 eiro apmērā. Investīciju portfelī Gauss ieguldījis kopumā 42 499 eiro, kamēr pieaugums investīciju portfelī veidoja kopumā 39 285 eiro. Tāpat viņš apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā un iemaksājis 43 755 eiro apdrošināšanā, bet 50 000 eiro deklarēti kā ienākums no uzkrājuma.

Vienlaikus parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, "airBaltic" valdes priekšsēdētājam 2023.gada beigās veidoja 750 346 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 8,1% jeb 65 890 eiro mazāk.

Gausa deklarācijā arī atzīmēts, ka viņam pieder finanšu instrumenti kopumā 71 081 eiro nominālvērtībā.

Jau ziņots, ka 2022.gadā Gausa algā par darbu "airBaltic" saņēma 853 460 eiro, taču viņš no aviokompānijas saņēma arī citus ienākumus kopumā 417 519 eiro apmērā.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat ziņots, ka "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.