Ventavas ciema Lauru māju saimnieki neviļus kļuvuši par audžuvecākiem milzīgam putnam – jau piecas dienas pie viņiem apmeties baltgalvas grifs (Gyps fulvus).
Neparasta ir gan šā viesa atrašanās Latvijā – kopš 1910. gada, kad sākta putnu novērojumu reģistrācija, tas pie mums manīts vien sešas reizes. Neparasti arī tas, ka grifs izbēdzis no nebrīves, par ko joprojām liecina siksnas pie viņa kājām. Ainars Veitas šobrīd nodarbināts ar uzdevumu atbrīvot putnu no valgiem. Tie traucējot ēst, jo maltīti grifs pietur ar kāju, turklāt nebūtu arī nekāds brīnums, ja ādas siksnas sapītos koku zaros – tās ir aptuveni 30 centimetru garas.
Eksotisko ciemiņu saimnieki kokā līdzās mājai pamanīja sestdienas vakarā. Pabrīnījušies un domājuši, ka rīt būs projām, taču nekā. Ainars pēcpusdienā devies uz dīķi zivis barot un grifs arī līdzi: «Šis pielido man kādu trīs metru attālumā un skatās acīs.» Sākumā pacienāts ar izmērcētu maizi, bet pēc tam jau licis māgā zivis, notiesājot kādas sešas vienā piegājienā.
Četras naktis jau pavadītas tuvējā eglē, arī ar mājiniekiem sarasts. Ainars lāgā nesaprot, ko darīt ar nelūgto ciemiņu tālāk: «Nevaru taču es viņu paturēt pavisam.» Pagaidām plāns ir noņemt siksnas – pamest kādu maitu un, kamēr putns to plosa, izvilkt šņores, kas ievērtas ādas aprocēs. Iespējams, viņu varētu iemitināt Rīgas zoodārza filiālē Kalvenē. Zoodārza pārstāvis Andrejs Briņģis šādu iespēju apstiprina. Varbūt varētu atrast grifam pāri, bet varbūt atdot kādam citam zoodārzam. Starp citu – viena no versijām, ka putns uzradies, vedot uz Angliju. Internetā esot manīta ziņa, ka tur no cirka pamucis grifs. Iespējams, tas ir šis pats eksemplārs. Putns ir apgredzenots, un lielāku skaidrību par viņa biogrāfiju varētu rast, ja izdotos nolasīt numurus uz gredzeniem.
Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts atzīst, ka baltgalvas grifa parādīšanās mūspusē ir gana neparasts notikums. Šis grifs ir liels putns: ķermeņa garums 95–105 cm, spārnu izplētums 225–280 cm. Tā dabiskās izplatības areāls ir Spānija, Balkānu valstis, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, Centrālāzija, Kašmira, Indija un Himalaju dienviddaļa. Taču Eiropā cilvēkiem esot visdažādākā izpratne par to, kas ir mājas mīlulis. Daudzi tur arī plēsīgus putnus, tāpat kā mēs kanārijputniņus. Pa laikam šie mīluļi aizmūk: «Daļa tad klenderē apkārt, daļa nobeidzas.» Nesen Kolkā manīta pat karakara, kuras mājas ir Dienvidamerika, un tā pie mums pilnīgi noteikti nav atceļojusi no turienes. Savvaļas grifi, planējot siltā gaisma plūsmās, gan te mēdzot iegriezties. Pēdējo reizi baltgalvas grifs manīts Medzē pie Liepājas 2003. gadā.