Arī akumulatoru bateriju vilcienu iepirkumā pastāv risks iedzīvoties miljonos mērāmus papildus izdevumos

Lai līdzīgi kā ar jauno elektrovilcienu teju vai skandalozajām tehniskajām ķibelēm "neiegrābtos" arī akumulatoru bateriju vilcienu iepirkumā, ar kuriem paredzēts nomainīt vecos dīzeļvilcienus, šobrīd pamatīgi ar jautājumiem tiek taujāts konkursa vienīgais pretendents – “Škoda”.

Tuvāko nedēļu laikā Autotransporta direkcija paziņos, vai ar “Škoda” slēgs līgumu vai ne. Un galu galā - vai valstij vispār būs nauda līdzfinansēt bateriju vilcienus, ja jau šobrīd apdraudēts ir pat valstiski prioritārais infrastruktūras projekts “Rail Baltica”, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Tik vienkārši, kā vecie dīzeļvilcieni, jaunie bateriju vilcieni vis nedarbosies. Tur princips gluži kā mobilajam telefonam - brauc tik tālu, cik tur baterija. Un te sākas problēmas.

Iepirkuma konkursa prasībā norādīts, ka bateriju vilcienam ar vienu uzlādi jāspēj nobraukt vismaz 100 kilometru. Taču, kad Ziņneši papētīja vienīgā pretendenta “Škoda” tehnisko aprakstu šādiem bateriju vilcieniem, tur teikts, ka tie nespēj braukt vairāk par 80 kilometriem.

Kad par šo pretrunu tiek vaicāts iepirkuma organizētājam, Autotransporta direkcijai, izrādās, šis ir viens no iemesliem, kāpēc publiski “Škoda” vēl netiek atzīts par uzvarētāju. Esot vēl virkne citu bažu. Nedrīkstot vairs pieļaut tādas ķibeles, kā ar jaunajiem elektrovilcieniem. Autotransporta direkcija nosūtījusi “Škoda” pieprasījumu garantēt, ka bateriju vilcieni tiešām atbildīs visām tehniskajām vajadzībām. Gaidāms, ka atbildes no varētu būt tuvāko dienu, nedēļas laikā.

Kristaps Krūmiņš, Autotransporta direkcijas valdes loceklis stāsta: “Mēs nepieļaujam situāciju, ka varētu pieņemt ekspluatācijā vilcienus, kuri neatbilst mūsu definētajām prasībām. Tas nozīmē, ka tehnisku iemeslu dēļ viņiem var nākties kaut ko modificēt, iespējams, lielākas ietilpības baterijas. Bet tas nenozīmē, ka lielākas baterijas dēļ cenu drīkstēs mainīt. Viņiem iepirkuma cenas ietvaros ir jāspēj nodrošināt visas tehniskās specifikācijas prasības.”

Turklāt “Škoda” kā vienīgo pretendentu par uzvarētāju publiski atzīs tikai tad, kad Autotransporta direkcijai būs skaidrība par valsts līdzfinansējumu. Bet valsts budžetam šobrīd klājas slikti. Satiksmes ministrija gandrīz pazaudēja iespēju par Eiropas naudu tikt pie bateriju vilcieniem. Nespējā laikus apgūt Atveseļošanās fondu, nācās lūgties Eiropas komisijai ļaut vilcienus nofinansēt no cita avota - Kohēzijas fonda.

Edgars Šadris, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors komentē: “Tas pamata jautājums, kas bija jāatrisina - no kuriem projektiem Satiksmes ministrija atteiksies, lai varētu pilnībā sagādāt finansējumu šiem deviņiem vilcieniem no Kohēzijas politikas finansējuma.”

Tātad vilcienu dēļ cieš citi projekti. Lai pilnībā aizstātu visus dīzeļvilcienus, vajag vairāk nekā 9 bateriju vilcienus. Tiek lēsts, ka vismaz 30. Kur tiem naudu ņemt? Jāgaida Eiropas fondi. Pirmā līnija, kurā dīzeļvilcienus aizstās ar bateriju vilcieniem, būs Bolderāja - Sigulda. Piemēram, virzienā no Rīgas bateriju vilciens tālāk par Siguldu nemaz netiktu. Lai nokļūtu Cēsīs, Valmierā, vilcienu nāksies uzlādēt. Tas nozīmē - vai nu Siguldas stacijā vilcienu lādē 15-20 minūtes, vai miljoniem eiro lielas investīcijas, tā saucamo uzlādes saliņu izveidei pa ceļam uz Cēsīm un Valmieru.

Tikmēr Agnese Līcīte, VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāve stāsta: “Noteikti Latvijas Dzelzceļam šādu līdzekļu nav. [..] Visi projekti, kas ir infrastruktūras attīstībai, tiek realizēti tikai un vienīgi izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu.