Šobrīd mobilo sakaru iepirkumiem no valsts atbildīgo institūciju puses tiek pievērsta salīdzinoši neliela uzmanība, jo tajos neapgrozās summas, kādas ir, piemēram, būvniecības jomā, aģentūrai LETA pauda "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.
Viņš norāda, ka par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski tiek runāts daudzus gadus.
"Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta," pauž Rosts.
Viņš atzīmē, ka uz to norāda starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma "KPMG Baltics" veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.
Pētījums veikts 2024.gada februārī un tajā analizēti 10 publiskie iepirkumi Latvijā, kā arī 15 iepirkumi ārvalstīs - Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā un Norvēģijā.
Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem - zvaniem, īsziņām, datu pārraidei.
Rosts norāda, ka problēma ir tā, ka pieslēguma maksas kritērijs praksē jau iekļauj maksu par pamatpakalpojumiem un šāda saturiski identisku piedāvājuma vērtēšanas kritēriju dublēšana izraisa situāciju, kas ierobežo iespēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jo pretendentiem ir iespēja manipulēt ar piedāvātajām cenu pozīcijām. Tas savukārt attiecīgi var radīt paaugstinātas izmaksas pasūtītājiem, kā arī kopumā negatīvi ietekmēt konkurences situāciju.
Šāda situācija, kur finanšu piedāvājumos tiek iekļautas vairākas savstarpēji pārklājošas cenu pozīcijas, ir vairumā analizēto iepirkumu. Tas atšķiras no starptautiskajā praksē novērotās pieejas vērtēt vienu cenas kritēriju par visu piedāvājuma kopumu, kas ļauj skaidri noteikt, cik pasūtītājs galu galā maksās par pakalpojumu, norāda Rosts.
Viņš akcentē, ka pašreizējā iepirkumu punktu sistēma rada arī situāciju, ka lielākajā daļā iepirkumu arī iepirkuma organizētājs, saņemot piedāvājumus, nevar objektīvi salīdzināt operatoru finansiālos piedāvājumus, jo tiek salīdzinātas dažādas iepirkuma pozīcijas, bet ne visa iepirkuma kopējā summa.
Daļa mobilo sakaru iepirkumu Latvijā tiek veidoti tā, ka tiek pārmaksāts par tik ikdienišķu pakalpojumu kā mobilie sakari, pauž Rosts.
LETA jau ziņoja, ka mobilo sakaru operatori iepriekš ir publiski pauduši viedokli, ka mobilo sakaru pakalpojumu konkursu noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.
Tostarp, piemēram, SIA "Bite Latvija" aprīlī vērsās Konkurences padomē, izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā. Arī pērn "Bite Latvija" vērsās Konkurences padomē par pasūtītāju praksi iepirkumu tehniskajā specifikācijā iekļaut prasību nodrošināt Multi-SIM un e-SIM pakalpojuma pieejamību arī viesabonēšanā.
Savukārt SIA "Tele2" iepriekš atteicās piedalīties VAS "Latvijas pasts" izsludinātajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā, šādu rīcību skaidrojot ar to, ka konkursa noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam. Tāpat "Tele2" iepriekš tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), apstrīdot Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības. Šo prasību tiesa noraidīja.
"Tele2" iepriekš pauda sašutumu arī par IUB lēmumu ļaut Rīgas pašvaldībai turpināt iepirkumu, kur piedāvājumu iesniedzis viens pretendents, kuram iepirkums, uzņēmuma ieskatā, ticis pielāgots.