KNAB par kukuļa piedāvāšanu SM amatpersonai rosina apsūdzēt Vaivodu [papildināts]

© f64.lv, Gints Ivuškāns

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodevis prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, iespējams, pēc uzņēmēja iniciatīvas piedāvāja kukuli lielā apmērā Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonai apmaiņā pret labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa piedāvātāja interesēs, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka uzņēmēja pārstāvētais uzņēmums, kas specializējas nekustamo īpašumu darījumu jautājumos, iegādājās divus no 22 zemesgabaliem Rīgas lidostas teritorijā, kurus tajā brīdī nebija iespējams ierakstīt zemesgrāmatā, jo SM nebija atteikusies no nodoma iegūt šīs zemes valsts īpašumā, aģentūru LETA informēja KNAB.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pēc uzņēmēja iniciatīvas bijušais Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs, iespējams, izteica 50 000 kukuļa piedāvājumu SM valsts amatpersonai. Kukuļa piedāvājuma mērķis bija panākt, lai šī valsts amatpersona nodrošinātu, ka ministrija atsakās no pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz lidostas teritorijā esošajiem zemesgabaliem.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju un uzņēmēju par kukuļa lielā apmērā piedāvāšanu.

Tāpat KNAB rosināja prokuratūrai turpināt pirmstiesas izmeklēšanas laikā sākto piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu pret uzņēmumu, kura interesēs noziedzīgais nodarījums īstenots.

Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot iesaistītajām personām brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai arī tiesības ieņemt noteiktu amatu līdz pieciem gadiem. Savukārt uzņēmumam - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju vai naudas piedziņu.

Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī 2024.gada 8.janvārī sāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka Vaivods kukuli esot piedāvājis Rīgas mēra Viļņa Ķirša (JV) biroja bijušajam darbiniekam, pašreizējam satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomniekam Jānim Meirānam.

Pērn rudenī Vaivods esot vērsies pie bijušā kolēģa Meirāna, ieminoties, ka būtu labi, ja SM atteiktos no savām pretenzijām uz zemi pie lidostas, informētu par to investoru, un līdz ar to vairs nebūtu šķēršļu zemesgabalus nostiprināt zemesgrāmatā. Tikšanās un saziņa esot notikusi dažu mēnešu garumā. Kādā brīdī esot izskanējusi arī iespējamā kukuļa summa - 50 000 eiro par vajadzīgo vēstuli no SM, vēstīja Latvijas Televīzija.

Šajā lietā figurē arī uzņēmējs, kādreizējais Rīgas mēra Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins, iepriekš informēja Latvijas Televīzija.

Ķirsis 27.martā, preses konferencē pavēstīja, ka vairāku pie Rīgas lidostas esošu zemesgabalu nodošana privatizācijai 2012.gadā nav notikusi tiesiski. Tas esot secināts pašvaldības veiktajā privatizācijas procesa tiesiskuma izvērtēšanā. Deputātiem uz lēmuma pieņemšanas brīdi bijusi nepilnīga informācija.

Zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājās ar nekustamo īpašumu attīstītāju "Sirin Development" saistītais uzņēmums SIA "Cella investment 3". Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā "ME Holding NT".

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" prasīs Rīgas domei atlīdzināt zaudējumus, kas radīti, atceļot 22 zemesgabalu pie lidostas izsoli, 28.martā aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" valdes loceklis Laurīns Kuzavs.

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Tomiļins stāstā figurējot kā Lietuvas investoru partneris. Viņa firma SIA "Ošānis" arī sākotnēji pieteicās lidostas izsolē. Lietuviešiem bijis noslēgts priekšlīgums par divu zemesgabalu pārdošanu Tomiļina firmai, ja izsole un tālākie notikumi būs veiksmīgi, raidījumam norādījis Kuzavs.

"Ošānis" lietuviešiem bija iemaksājis arī avansu.

Kā iepriekš intervijā aģentūrai LETA atzina Kuzavs, uzņēmums pirms izsoles analizēja informāciju, kādi vēl zemesgabali atrodas šajā vietā, jo izsolē izliktie 22 zemesgabali ir izvietoti tā, ka būtu jāuzbūvē iela vai ceļš.

"Pāris no zemesgabaliem atradās otrpus šim ceļam, un mums no tiem nebūtu īsti lielas jēgas. Tādēļ mēs noslēdzām pārdošanas-pirkšanas priekšlīgumu par šo zemi. Kad man prasa, kas ir Tomiļins, tad es saprotu, ka viņš ir uzņēmuma, ar ko noslēgts priekšlīgums, īpašnieks vai vadītājs. Uzreiz pēc izsoles par šo zemi tika iemaksāts avanss. Mēs viņu pazīstam un esam kontaktējušies šī darījuma kontekstā. Mūsu attiecības ar to ir sākušās un beigušās," intervijā aģentūrai LETA martā teica Kuzavs.

Viņš arī uzsvēra, ka "Sirin Development" nekādus piedāvājumus, kas saistīti ar kukuļdošanu, nav saņēmuši.

"Mēs uz to visu skatāmies kā uz diviem atsevišķiem notikumiem. Viens ir zemes pārdošana izsolē. Otrs ir šī izmeklēšana par kukuļdošanu. Mēs iestājamies par to, ka visam ir jābūt caurredzami un likumīgi. Tieši tādēļ mēs nekavējoties sadarbojāmies ar visām struktūrām, kuras pie mums vērsās. Visas mūsu darbības ir paredzētas līgumos," uzsvēra Kuzavs.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais