Kariņa specreisi: KNAB krimināllietā divām personām nosaka "tiesības uz aizstāvību"

Kriminālprocesā par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos patlaban tiek vērtētas divu personu darbības un tām noteikts statuss "tiesības uz aizstāvību", noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesā izmeklējamā iespējamā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija nav mainījusies, proti, birojs izmeklē iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta komandējumos.

KNAB veicot dažādas procesuālās darbības, tostarp pratina personas, kā arī no krimināltiesiskā aspekta analizē un vērtē informāciju, kas saņemta no valsts pārvaldes iestādēm, pauda birojā.

Birojā apliecināja, ka patlaban divām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar likumu tiesības uz aizstāvību ir tādai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. KNAB neatklāja, kurš no likumā paredzētajiem procesuālajiem statusiem piemērots minētajiem diviem - personas, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētā statuss.

Jau ziņots, ka marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos.

Ģenerālprokuratūras pārbaudē konstatēts, ka speciālajiem līgumreisiem, kas tika organizēti no 2021. līdz 2023.gadam, tika izlietotas lielākas summas, nekā bija paredzēts līgumos, kas noslēgti ar ceļojumu aģentūrām par līgumreisu organizēšanu.

Ņemot vērā minēto, prokurore nolēmusi sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Kā norādījusi VK, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Jānis Citskovskis.

Saistībā ar Kariņa lidojumu skandālu no amata uz laiku atstādināts arī Citskovskis. Tas darīts ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) rīkojumu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem.