Arī zobārsts un vecmāte varēs izsniegt darbnespējas lapu

Turpmāk atsevišķos gadījumos arī zobārsts un vecmāte varēs izsniegt darbnespējas lapu, paredz valdībā atbalstītais Veselības ministrijas (VM) noteikumu projekts.

Paredzēts, ka ārstniecības iestādē nodarbināts zobārsts varēs izsniegt darbnespējas lapu par pirmajām trim darbnespējas dienām saistībā ar alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību, mutes dobuma traumu, iekaisumu, sastrutojumu un abscesu gadījumiem, kā arī saistībā ar veiktām manipulācijām zobārstniecībā.

Savukārt ārstniecības iestādē nodarbināta vecmāte varēs izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar fizioloģiski noritošu grūtniecību, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodu atbilstoši attiecīgajos noteikumos noteiktajai kārtībai sakarā ar grūtniecību un dzemdībām.

Vienlaikus ar noteikumu projektu tiek precizēti atsevišķi darbnespējas lapu izsniegšanas nosacījumi, kas netieši ietekmē arī pacientus.

Paredzēts ieviest papildus pacienta veselības stāvokļa un izsniegtās darbnespējas lapas kontroles un uzraudzības posmu un noteikt, ka gadījumā, ja darbnespēja turpinās ilgāk par 90 dienām, ārsts klātienē novērtē personas, kurai izsniegta darbnespējas lapa, veselības stāvokli. Pēc tam ārsts noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B - iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu, ja tas nepieciešams, personas veselības stāvokli pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

Izņēmums ir gadījumi, kad attiecīgā pacienta novērtēšana klātienē darbnespējas lapas turpināšanai ilgāk par 90 dienām nav nepieciešama, piemēram, ja persona atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, personas veselības stāvoklis ir novērtēts klātienē iepriekšējo 10 dienu laikā, kā arī, ja darbnespējas iemesls ir grūtniecība vai dzemdību atvaļinājums.

VM norāda, ka šāds risinājums stiprinās izsniegtās darbnespējas lapas uzraudzību un pacienta veselības stāvokļa kontroli, kā arī vienlaikus 90 dienu darbnespējas pazīme būs atbalstošs rīks ilgstošo darbnespējas lapu tehniskai apstrādei un atlasei e-veselības sistēma) gadījumos, ja ilgāk par 90 dienām ar attiecīgo darbnespējas lapu netiek veiktas nekādas tālākas darbības.

Noteikumu projekts paredz arī papildināt jau šobrīd noteiktos gadījumus, kad darbnespējas lapu ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas, ar nosacījumu, ka bez personas apskates un izvērtēšanas var izsniegt Covid-19 saslimšanas gadījumā ne ilgāk kā par pirmajām sešām darbnespējas dienām. Darbnespējai turpinoties ilgāk, pacienta personīga apskate un izmeklēšana veicama ne vēlāk kā līdz septītajai dienai no darbnespējas sākuma. VM skaidro, ka tādējādi tiek pasargātas sabiedrības intereses un mazināti riski ārstniecības personām, īpaši nodarbinātām ģimenes ārsta praksē, kā arī citiem pacientiem, kas vienlaikus ar saslimušo pacientu apmeklē ģimenes ārsta praksi, saslimšanai ar Covid-19, gan arī vienlaikus saslimušā pacienta ar Covid-19 intereses attiecībā uz piemērotu ārstniecību.

Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē e-veselības sistēmā un precīzi aizpilda visas darbnespējas lapas ievades formas sadaļā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu. Gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu e-veselības sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē un par kuru periodu izsniegta darbnespējas lapa, ārsts to reģistrē ne vēlāk kā divu darbdienu laikā.

Vienlaikus VM sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu nākamo trīs gadu laikā izvērtēs iespējas atteikties no iespējas reģistrēt e-veselības sistēmā darbnespējas lapu vēlāk nekā konstatēta un noteikta darbnespēja, ņemot vērā gan digitālo tehnoloģiju un to nodrošinājuma attīstību, gan viedokļus un gadījumu pieredzi veselības nozarē.