Neuzticēšanās bankām – šāds ir viens no biežākajiem skaidrojumiem, kāpēc valsts amatpersonas nevēlas savus uzkrājumus nodot augļotāju rīcībā, tomēr milzu skaidras naudas uzkrājumi var radīt aizdomas arī par iespējamu kukuļu legalizēšanu.
Krājumi izsīkst
Viens no lielākajiem skaidras naudas glabātājiem ir valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže. Pērn viņš mājā turēja ap 184 100 latu skaidras naudas uzkrājumus, gadu iepriekš – 208 400 latu. Uzkrājumu samazināšanos var skaidrot ar 60 000 eiro lielā parāda segšanu. Viņam būtiski mazinājušies arī uzkrājumi bankās. Tā 2009. gadā I. Pāžem kredītiestādēs bija noguldīti 77 200 latu, savukārt pērn – 50 000 latu. Pērn viņš algā saņēma vidēji 2128 latus mēnesī.
Tam, kā veidojušies uzkrājumi, ir grūti izsekot, jo pirmā amatpersonas deklarācija, kas pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskajā datu bāzē, publicēta 2009. gada oktobrī, mēnesi pēc stāšanās amatā.
Nākamie lielākie skaidras naudas iekrājumi teju 183 000 latu apmērā ir Rīgas domes deputātam Mihailam Kameņeckim (Saskaņas centrs). Tie gan pērn ir kļuvuši par 6000 latu mazāki nekā gadu iepriekš. Milzu summas domnieks tur ne tikai zeķē, bet arī bankās, kur noguldījis 406 172 latus. Tiesa, lielāko daļu noguldījumu – ap 360 000 latu – veido 2009. gada ienākums no īpašuma pārdošanas.
Investē transportā
Par nākamo lielāko skaidras naudas glabātāju uzskatāms Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kuram ir 118 500 latu iekrājumi. Pērn L. Loginovs paguvis papildināt arī savu auto un motorkuģu skaitu. Tā 2010. gadā Rīgas Brīvostas pārvaldnieks kļuvis par 22 500 latu vērtā Mercedes Benz G400 CDI auto un 18 000 latu vērtā motorkuģa Starfisher 8-40, Mila Primero īpašnieku. Viņš ir arī 1993. gada džipa, Harley Davidson motocikla, Kawasaki kvadracikla, BMW X5 auto un 1939. gada motorkuģa Colin Aehe saimnieks.
Pērn L. Loginovs algā no Rīgas Brīvostas saņēmis 124 174 latus gadā jeb mazliet vairāk nekā 10 000 latu mēnesī, savukārt valsts viņam pensijā izmaksājusi vidēji 1850 latus mēnesī. Vismazākie ienākumi L. Loginovam pērn bija no Mērsraga ostas, kur viņš par valdes locekļa pildīšanu saņēmis nieka 150 latu.
Arī tiesneši krāj
Neatkarīgā jau rakstīja, ka Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Kārlis Stārasts pērn atradis likumīgu veidu, kā atbrīvoties no iepriekšējā gadā uzkrātajiem 70 000 eiro jeb nedaudz vairāk nekā 49 000 latu. VID dati liecina, ka 2009. gadā K. Stārasts skaidras naudas iekrājumos bija norādījis 70 000 eiro, pērn viņš tos uzdāvinājis sievai. Viņš būtiski palielinājis arī noguldījumus. Tā 2009. gadā K. Stārastam bankās bija uzkrāti 264 000 eiro, pērn iekrājumi palielināti par 7014 eiro, sasniedzot 271 014 eiro. Papildus tam Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis noguldījis arī 5000 latu.
Salīdzinājumam – Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks Viktors Skudra uzkrājis 20 000 latu un 3000 eiro skaidrā naudā. Rīgas apgabaltiesas tiesnesim Guntaram Kveskam pērn skaidrā naudā bija iekrāti 18 000 eiro, savukārt viņa kolēģei Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai Skaidrītei Buividei skaidrā naudā ir 7000 eiro – par 13 000 mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils tiesas tiesnesis Ivars Ķiploks skaidrā naudā tur 15 000 eiro, kas ir par 7000 mazāk nekā 2009. gadā.
Liek atmaksāt
VID norāda, ka veic tikai amatpersonu deklarāciju pārbaudi – vai tās ir pareizi aizpildītas, taču gadījumos, kad publiskajā telpā izskan bažas par iespējamu amatpersonu dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem vai naudas iegūšanas likumību, to pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tā saistībā ar 2009. gadā iesniegtajām deklarācijām KNAB ir informējis VID par 21 amatpersonu, kura dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem. No tām 16 VID veica personas ienākumu un izdevumu auditu.