Spilgtu prokuroru darba stila un kvalitātes piemēru t. s. Lemberga lietā atklāja gan debates par to, vai krimināllietas materiāliem būtu pievienojami 24 jauni sējumi, gan arī šajā sakarā pieņemtais tiesas lēmums.
Pirms diviem mēnešiem Neatkarīgā jau informēja, ka pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa lūguma tiesa no Ģenerālprokuratūras izprasīja pierādījumus apgalvojumiem, kas minēti vairākos procesuālajos dokumentos, bet nav minēti apsūdzībā. Proti, krimināllietā iekļautajos dokumentos minēts, ka no Valentīna Kokaļa SIA Puses kapitāla daļas izspiestas pavisam citā laikā (kādus četrus gadus vēlāk), pavisam citos apstākļos un ar pavisam citu motivāciju, nekā apgalvots apsūdzībā. Protams, nesakritība liecina, ka prokurori varētu būt pielaikojuši, kurus notikumus varbūt varētu traktēt kā noziegumus, bet kurus kriminalizēt nu nekādi nesanāks.
Jauns rekords
Izpildot tiesas rīkojumu, Ģenerālprokuratūra uz tiesu atsūtījusi dažādus dokumentus, kas apkopoti 24 sējumos (Neatkarīgā iepriekš gan ziņoja, ka saņemti tikai 17 jauni sējumi).
Līdz šim tiesa nebija izlēmusi, vai sējumus pievienot krimināllietas materiāliem. Galvenais kavēšanās iemesls – tika uzsākta Ginta Laiviņa-Laivenieka pratināšana, kas, kā zināms, notiek aiz slēgtām durvīm. Ņemot vērā, uz cik tiesas sēdēm līdz šim ieradies G. Laiviņš-Laivenieks, var izdarīt ticamu pieņēmumu, ka prokurori līdz šim viņu pratinājuši jau deviņas dienas, ko var uzskatīt par jaunu pratināšanas rekordu. Salīdzinājumam: cietušajam V. Kokalim prokurori jautājumus uzdeva tikai divas dienas; lieciniekam Jānim Zelmenim – pārdesmit minūtes.
Kādā no tiesas sēdēm tiesa esot apmierinājusi G. Laiviņa-Laivenieka lūgumu atļaut viņam doties uz ārzemēm kaut kādu darījumu kārtošanai, līdz ar to radās iespēja atklātā sēdē izdiskutēt 24 sējumu likteni.
Noderīga retorika
Debates par šo jautājumu bija tik krāšņas un niansēm bagātas, ka tās var uzskatīt par treniņu kādām no tālākajām tiesas procesa stadijām.
Pirms iztirzāt 24 sējumos apkopotos materiālus pēc formas un būtības, advokāts R. Krastiņš atgādināja prokuroru argumentāciju, kad pirms vairāk nekā pusotra gada viņš lūdza tiesai pievienot krimināllietas materiāliem dokumentus no Uzņēmumu reģistra. Tās bija apsūdzībā pieminētu 27 uzņēmējsabiedrību lietas "divu iepirkumu ratiņu apjomā". Piemēram, prokurors Juris Juriss tad teica sekojošo: "Krimināllieta nav kaut kāda mape, kur var visu sasviest, vienalga, ko tur sasviest." "Es gribētu tomēr redzēt, kas tās par kompānijām, vai vispār kaut kāds sakars. Un tad mēs varēsim pateikt, vai šī lieta ir piegružojama ar liekiem papīriem vai nav."
Prokurors Aivis Zalužinskis: "Ja persona vēlas pievienot kādu konkrētu dokumentu konkrēti šajā lietā, tad, protams, ir jāargumentē, ka tieši šis dokuments ir vajadzīgs. Vai tam ir attiecība uz konkrēto lietu…"
Vajagot argumentēt
Tāpat prokurori krāšņi tolaik argumentēja, ka krimināllietas materiāliem nav pievienojami dokumenti, kas attiecas uz citu laika periodu, nekā minēts apsūdzībā. Tā A. Zalužinskis: "Kā zināms, apsūdzībā tie ir 90. gadu sākumi – 94., 95. gads – un par atsevišķiem pantiem arī vēl turpmākiem, bet nu nekādā gadījumā ne 2006., ne 2007. un 2008." Prokurors J. Juriss piebildis: "Šādiem dokumentiem krimināllietas materiālos vienkārši nav vietas."
Prokurori kategoriski arī noraidījuši iespēju, ka krimināllietai varētu pievienot dokumentus svešvalodās, "jo tā mēs pārkāpjam valsts valodas likumu".
R. Krastiņš arī atgādināja, ar kādu argumentāciju tiesa toreiz noraidīja viņa lūgumu pievienot minētos sējumus krimināllietas materiāliem – "jo aizstāvis nav argumentējis visu iesniegtajās reģistrācijas lietās esošo dokumentu pievienošanas nepieciešamību".
Izspiedis divreiz?
Tad advokāts R. Krastiņš sāka katru 24 sējumos izvietoto materiālu analizēt atbilstīgi pašu prokuroru un tiesas izvirzītajiem kritērijiem – materiāla pievienošanai jābūt argumentētai, dokumentam jābūt pienācīgi apstiprinātam, dokumentiem svešvalodās jābūt tulkotiem latviešu valodā, tiem jāattiecas uz apsūdzībā minēto laika periodu. Atbilstīgi šiem kritērijiem, pēc R. Krastiņa domām, no 24 jaunajiem sējumiem krimināllietas materiāliem būtu pievienojama varbūt tikai kāda uz vienas lapas uzzīmēta shēma.
Debatēs tika uzsvērts, ka tiesas prasība piestādīt pierādījumus pēc būtības nav apmierināta. Piemēram, pierādījumus apgalvojumiem, ka SIA Puses kapitāla daļas no V. Kokaļa izspiestas 1997. gadā (apsūdzībā minēts – 1993. gadā), Ģenerālprokuratūra nav iesniegusi. Tāpat nav sniegti pierādījumi, ka SIA Puses kapitāla daļas izspiestas sakarā ar to, ka A. Lembergs varēja nepieļaut, lai SIA Puses kļūtu par a/s Latvijas Naftas tranzīts dalībnieku (apsūdzībā minēts – sakarā ar to, ka A. Lembergs varēja kavēt V. Kokaļa uzņēmējdarbību Ventspilī).
Tad nu iznāk tā, ka vieni un tie paši 20% SIA Puses kapitāla daļu izspiesti divas reizes 1993. gadā un 1997. gadā.
Tāpat R. Krastiņš uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc šie 24 sējumi netika krimināllietai pievienoti jau tad, kad lieta tika nosūtīta uz tiesu? Savukārt pats A. Lembergs norādīja – iznāk, ka prokurori "speciāli slēpa šos pierādījumus, lai nepievienotu uzreiz pie lietiskajiem pierādījumiem. Un tas ir pilnīgi nepieļaujami. Līdz ar to tas norāda uz izmeklēšanas neobjektivitāti".
Līdz bezgalībai
Vairāki procesa dalībnieki lūdza tiesu nosūtīt materiālus atpakaļ uz Ģenerālprokuratūru iepriekšminēto trūkumu novēršanai. Advokāts Jānis Rozenbergs atgādināja, ka joprojām turpinās izmeklēšana t. s. Ventspils amatpersonu lietā, kur var veikt jebkādas procesuālās darbības un vākt pierādījumus, tostarp arī šobrīd tiesā iztiesājamajai krimināllietai. Līdz ar to ir iespējams, ka "reizi pusgadā vai reizi gadā varam sagaidīt kādu jaunu papildinājumu šai lietai". Pievienojot jaunus sējumus krimināllietai, jau nopratinātie liecinieki būs jāsauc vēl un vēlreiz, lai viņus varētu iztaujāt par jaunpievienotajiem dokumentiem, – un tā līdz bezgalībai. Tādējādi nepārprotami tiks pārkāptas tiesības uz procesa pabeigšanu sapratīgā termiņā.
Nosūta atpakaļ
Debašu laikā tika atgādināts par līdztiesības principu – aizstāvības pusei visu laiku tiek pieprasīts sīki argumentēt, kāpēc krimināllietas materiāliem ir jāpievieno tas vai cits dokuments, tādējādi liekot atklāt aizstāvības pozīciju un taktiku. Turpretī prokuroriem sava pozīcija nav jāatklāj.
Tiesnesis Boriss Geimans debates nobeidza ar atzinīgiem vārdiem: "Bija ļoti interesanti."
Kā Neatkarīgā noskaidroja Rīgas apgabaltiesā, nākamajā sēdē (kas atkal bija slēgta) tika paziņots tiesas lēmums – jautājumu par dokumentu pievienošanu atstāt atklātu, bet visus 24 sējumus nosūtīt atpakaļ uz Ģenerālprokuratūru, lai materiāli tiktu sakārtoti, katram dokumentam svešvalodās pievienojot tulkojumu u. tml.
Šobrīd tiesā ir 165 sējumi, kas nozīmē – ja pievienos vēl 24 sējumus, tad krimināllietas apjoms strauji tuvosies diviem simtiem sējumu. Nākamā tiesas sēde paredzēta 16. maijā.