Bijušais ministrs Gulbis: Iekšlietu sistēma no aizsardzības sistēmas atpaliek par desmit gadiem

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

“Man pēdējā laikā ir bijusi saskare ar Valsts drošības dienestu. Viņi ir ļoti noslogoti, un cepuri nost tiem čaļiem! Viņi strādā ļoti kvalitatīvi, ir pārstrādājušies, jo darba šobrīd ir nenormāli daudz. Spiegu tīkls pie mums ir ļoti aktīvs šajā ģeopolitiskajā situācijā,” TV24 raidījumā “Preses klubs” stāsta bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis.

Tomēr, kā norāda Gulbis, ja paraugāmies uz Valsts policiju, tad aina ir pavisam cita. Valsts policijā finansējums un apmācību kvalitāte ievērojami atpaliek no aizsardzības sistēmas, kura ir bijusi prioritāte kopš iestāšanās NATO.

“Kas attiecas uz policiju, iekšlietu sektoru, mēs esam desmit gadus iepakaļ. Tas attiecas uz visu - finansējumā, personāla sagatavošanā. No iekšlietām joprojām uz aizsardzības sektoru pāriet ļoti daudz jauniešu, jo iekšlietās jau faktiski karo katru dienu, kamēr aizsardzības sektors tikai gatavojas karam. Un man šķiet, ka tas nav godīgi pret iekšlietām, ka mēs visu laiku runājam, ka iekšlietas ir prioritāte, bet aizsardzības sektora kadetam ir gandrīz divreiz lielāka alga,” vērtē Gulbis.

Latvijā

Lielu daļu krievvalodīgo iedzīvotāju neapmierina vairāki Latvijas pieņemtie lēmumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tomēr tā vietā, lai politiski mobilizētos, var novērot šo cilvēku politiskās līdzdalības mazināšanos un cinisma palielināšanos, kas ne vien ietekmē demokrātijas kvalitāti, bet arī draud ar izolēšanos un piesliešanos populistiskiem spēkiem, izriet no Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku īstenotās aptaujas.

Svarīgākais